Lai pasargātu bērnus no fiziska soda piemērošanas, vēlamies iedrošināt vecākus meklēt palīdzību un informāciju, un uzsvērt, ka bērna audzināšanā nav vietas vardarbībai. Mudinām ikvienu pieaugušo atcerēties, ka pat stresa pilnās situācijās vecāks var tikt galā, saglabājot mīlestību un cieņu pret bērnu.
Lielākā daļa vecāku piekrīt, ka bērna fiziska sodīšana ir slikta. Tomēr, pat tie, kuri cenšas audzināt bērnu neizmantojot fizisku sodu, reizēm zaudē savaldīšanos un disciplinē ar pērienu.
Visbiežāk fizisko sodu pielietošanas iemesli ir vecāku izvešana no līdzsvara un bezpalīdzības sajūta.
Fizisks sods iebiedē bērnu, bet nemāca bērnam saprast, kāpēc vajadzētu uzvesties vēlamā veidā. Tas bērnu pazemo. Ir situācijas, kad bērni fiziskas sodīšanas laikā tiek ievainoti un pat nogalināti.
Bērni, kurus fiziski soda, ir agresīvāki nekā citi bērni, viņiem ir grūtāk saprast, kas ir labs, kas slikts. Bērnā veidojas priekšstats, ka vardarbība attiecībās ir norma, jo vistuvākie cilvēki tīši un mērķtiecīgi rada vājākajam sāpes. Bērns turpina vardarbības ķēdi – pret citiem bērniem. Vēlāk var turpināt arī citās attiecībās, ar saviem bērniem.
“Centrs Dardedze” psiholoģe Līga Redliha atgādina: “Ikviens saskarsmē ar maziem bērniem ir piedzīvojis spēcīgas emocijas. Disciplinēšana gan bērniem, gan vecākiem palīdz ikdienu padarīt paredzamu, palīdz to strukturēt. Taču jāpatur prātā, ka laba disciplinēšana ir tāda, kas palīdz bērnam uzvesties labi pat tad, kad vecāki nav blakus. Tāda, kas nekaitē ne bērnam, ne citiem. Iemācīt bērnam domāt – tas ir labākais, ko vecāks var iedot.”
Bērnu fiziska sodīšana Latvijā ir aizliegta ar likumu, tomēr reālajā dzīvē šāda prakse joprojām pastāv. Viens no veidiem, kā celt sabiedrības izpratni par dažādām disciplinēšanas metodēm, ir bērnudārzu lomas stiprināšana – gan izglītojot pašus pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogus, gan ar viņu starpniecību uzrunājot vecākus un bērnus.
Būt vecākam ne vienmēr ir viegli, tomēr izturies pret bērnu ar mīlestību un cieņu ikvienā situācijā.
Informācija par pozitīvas disciplinēšanas metodēm atrodama www.drosaberniba.lv
*Pētījums, ko veicis Centrs Dardedze, atklāj, ka būtiska daļa Latvijas sabiedrības (32%) savu bērnu audzināšanā izmanto fizisku sodu. Lai gan 49% respondentu uzskata, ka bērna sišana kā audzināšanas metode nav pieļaujama, gandrīz tikpat liels aptaujas dalībnieku skaits (47%) tomēr pieļauj, ka dažās situācijās bērns var tikt disciplinēts ar sišanu. Atbildot uz jautājumu, vai sava bērna fiziska sodīšana būtu jāaizliedz ar likumu, 39% norādīja, ka aizliegt nevajadzētu. Vienlaikus pret bērna fizisku sodīšanu pirmsskolas izglītības iestādēs cilvēki ir daudz neiecietīgāki nekā pret fizisku sodu ģimenē – 89% aptaujāto norādīja, ka šajās iestādēs fizisks sods ir aizliedzams ar likumu. Zīmīgi, ka vairāk nekā puse (54%) aptaujāto nezina, ka bērna fiziska sodīšana Latvijā jau ir aizliegta ar likumu.
Kampaņas video
Kampaņas izvērtējums SOLID DATA un kopsavilkums.
Šī publikācija sagatavota ar Eiropas Savienības Tiesību, vienlīdzības un pilsonības (Rights, Equality and Citizenship, REC 2014-2020) programmas finansiālu atbalstu projekta “No teorijas uz realitāti – attieksmes un prakses maiņa no miesas sodiem uz bērnu aizsardzību” ( “From policy to reality – shifting attitudes and practices from corporal punishment to safeguarding children”) ietvaros, projekta numurs JUST/2015/RDAP/AG/CORP/9175. Publikācijas saturs ir nodibinājuma “Centrs Dardedze” atbildība un nevar tikt uzskatīts par Eiropas Komisijas uzskatu atspoguļojumu.
