Visi mīlošie vecāki vēlas, lai viņu bērni ir veiksmīgi, uzņēmīgi, pārliecināti un stipri. Audzināšanas rezultātā ir jāpanāk, ka bērni, kas sākotnēji ir pilnīgi atkarīgi no mums, kļūst neatkarīgi un mūsu kontrole pār viņiem ir jāpārvērš par spēcīgu paškontroli.
Šajā tik ļoti mainīgajā pasaulē vien apzinīgi un saprātīgi bērni spēs pārvarēt grūtības un izaicinājumus, ko piespēlēs reālā dzīve. Bērni un jo īpaši pusaudži ar “dzīvības un nāves” izaicinājumiem sastopas ik uz soļa. Kā mūsu bērni spēs izturēt šo intensīvo spiedienu? Ko viņi izvēlēsies, kad sastapsies ar milzum daudz piedāvājumiem? Ko viņi darīs, kad mēs neizvēlēsimies vairs viņu vietā? Šie ir jautājumi, uz kuriem svarīgi rast atbildes, veidojot audzināšanas filozofiju.
Mēs bieži jautājam, kādēļ jaunieši rīkojas tik muļķīgi, bezatbildīgi un pašdestruktīvi. Bet patiesība ir tāda, ka nereti šīs neprātīgās izvēles ir pirmie viņu pašu pieņemtie lēmumi. Bērnībā lēmumus pieņēma viņu vietā. Tāpēc svarīgi ir saprast, ka prasme izdarīt pareizās izvēles tāpat kā daudzas citas prasmes, ir jāiemācās.
Es ticu, ka daudzi no mums dara visu iespējamo, lai pasargātu savus bērnus no briesmām un vienlaicīgi arī iemācītu viņiem izdzīvot šajā pasaulē. Mēs to daram no visas sirds un ar lielu mīlestību, bet neskatoties uz to nonākam nepatikšanās. Kāpēc mūsu labie nodomi reizēm kļūst par mūsu pašu ienaidniekiem?
NEefektīvi audzināšanas stili
Helikoptera vecāki
Ir vecāki, kas uzskata, ka mīlēt bērnu nozīmē dzīvot bērna dzīvi. Tie ir vecāki, kas atrisina visas bērna nepatikšanas, ikdienas glābj no kaut kā- visbiežāk no neizbēgamas pieredzes, kas bērnam ir vajadzīga, kuru viņš ir nopelnījis. Tie ir vecāki, kas bērna vietā risina nesaskaņas gan ar vienaudžiem, gan pieaugušajiem, kas vienmēr ir gatavi tūlītējai palīdzībai/ glābšanai. Parasti ” helikoptera” vecāki uzskata, ka tādējādi viņi palīdz un atvieglo ceļu, lai bērns kļūtu pieaudzis. Tomēr šādu vecāku bērni parasti ir nesagatavoti dzīves izaicinājumiem. Viņiem netika dotas iespējas iemācīties.
Kad “helikoptera” vecāki satopas ar kādām bērnu rīcības negatīvām sekām, viņi izjūt kaunu un atkal ” glābj” savus bērnus. Bet reālajā pasulē reti kad pastāv šāds glābšanas princips. Soda kvītis, rēķini, slimības, bezatbildīgi cilvēki- šīs un vēl miljoniem citas ikdienas lietas nepazūd vien tāpēc, ka kāds mīlošs labdaris mūs var izpestīt. Šādi vecāki būtu gatavi veidot nevainojamu pasauli saviem bērniem, viņi ir ļoti prasīgi un pat piekasīgi attiecībās ar tiem cilvēkiem un institūcijām, kas piedalās viņu bērnu dzīvē.
Vecāki Trenneri
Citi vecāki ir kā trenneri, dresētāji un arī viņi no sirds mīl savus bērnus. Šie vecāki uzskata: jo vairāk bērniem pavēlēs, kontrolēs, jo labāk disciplinēti viņi būs. Vecāki ” seržanti” parasti lieto frāzes: ” Es taču tev teicu”, ” Izbeidz”. Šādās attiecībās svarīgs ir spēks un vara. Ja bērni neizpilda teikto, tad vecāki panāk, ka tas tiek izpildīts.
Arī šo vecāku bērni ir neveiksmīgi lēmumu pieņemšanā, jo viņiem nekad nav bijis jādomā- lēmumus pieņem un pavēles dod vecāki. Šie bērni ir ļoti atkarīgi no vecākiem.
Sasniedzot pusaudžu gadus, “trenneru” vecāku bērni ir pat vairāk pakļāvīgi vienaudžu spiedienam nekā citi pusaudži. Kāpēc? Tāpēc, ka viņus nemācīja pieņemt savus lēmumus, šiem bērniem bija jāklausa vecāku teiktais (viņi klausīja balsij, kas nav viņu pašu). Pusaudžu gados šī balss ir ” draugu” balss. Šie bērni tiek audzināti par sekotājiem.
Vecāki ieaudzina bērniem pārliecību KAS viņi ir un KO spēj. Helikoptera vecāki saka: ” Tu esi trausls un bez manas palīdzības galā netiksi”. Vecāki ” trenneri” saka: ” Tu nespēj domāt pats, es izlemšu tavā vietā”.
Efektīvs audzināšanas stils
Vecāki Konsultanti
Bērniem augot, mainās viņu domāšana- no konkrētas, tā kļūst abstrakta. Taču kā vienmēr svarīgas ir robežas, pat mūsu domām. Mēs kā vecāki novelkam šo robežlīniju, kas balstīta uz bērna drošību un to, kā bērna uzvedība ietekmē apkārtējos. Tāpat arī mums jāspēj saglabāt šī robeža, lai palīdzētu bērniem saprast, ka viņi ir atbildīgi par savu rīcību un nepiemērotas uzvedības gadījumā saskarsies ar neizbēgamām, likumsakarīgām sekām. Turot robežas, vienlaicīgi vecākiem ir jāiedrošina un jāmotivē savi bērni pieņemt lēmumus un izdarīt izvēles šo robežu ietvaros.
Šis audzināšanas stils jo īpaši svarīgs kļūst pusaudžu gados. Pusaudži parasti protestē pret nospraustām robežām, jo viņi ir izauguši un grib domāt savādāk. Tieši tādēļ, ka notiek izmaiņas domāšanā, vecākiem ir svarīgi pielāgot savu audzināšanu, lai iepazītu un saprastu jaunā cilvēka domas. Pareizais solis būtu nedaudz atkāpties un ļaut, lai reālā dzīve māca. Svarīgi kļūt par konsultantiem, padoma devējiem nevis stingriem uzraugiem, ļaujot bērniem vairāk pieņemt patstāvīgus lēmumus un palīdzot viņiem sekmīgi tikt galā ar šo lēmumu sekām.
Vecāki ” konsultanti” uzdod jautājumus saviem bērniem un piedāvā izvēles. Tā vietā, lai pateiktu, kas bērnam ir jādara, šie vecāki lēmuma pieņemšanu atstāj bērna ziņā. Taču vienmēr piedāvātās izvēles iespējas ir noteikto robežu ietvaros. Tādu robežu ietvaros, kas bērnam māca pieņemt pareizus, labus lēmumus.
Raksts tapis iedvesmojoties no Foster Cline&Jim Fay grāmatas ” Parenting with Love&Logic”