27. februāris ir Vispasaules NVO diena – atgādinājums sabiedrībai par to, ka ikvienam no mums ir iespēja būt aktīvam un iestādies par pozitīvām pārmaiņām mūsu sabiedrībā.
Tā darām arī mēs – “Centrs Dardedze” ir aktīvs interešu aizstāvībā. Pateicoties ikdienas darbam ar bērniem, ģimenēm un speciālistiem, mēs labi redzam, kur bērnu tiesību aizsardzības sistēmā jeb drošības tīklā ir bīstamākie caurumi, aktīvi skaidrojam šīs problēmas lēmumu pieņēmējiem un neatlaidīgi sekojam līdzi, lai likumdošana un prakse tiktu pilnveidotas (caurumi – aizšūti!).
Interešu aizstāvība ir lēns process un prasa lielu neatlaidību, taču nekas nav neiespējams. Kas paveikts 2024. gadā un tiek turpināts arī šogad?
- Mēs redzam, ka pirmsskolu, skolu un citiem profesionāļiem ir ļoti dažāds skatījums uz to, kā atpazīt vecumam neatbilstošu bērna seksuālo uzvedību un kā uz to reaģēt, tāpēc pērn kopā ar Bērnu aizsardzības centru uzsākām mūsu aktīvi izmantotās “luksofora” pieejas aktualizēšanu. To turpinām arī šogad – plānojam pārrunāt to ar dažādu jomu profesionāļiem un praktiķiem, lai beidzot nonāktu uz vienas lapas – kas mums visiem jāspēj pamanīt un ko ar to darīt tālāk.
- Pagājušajā gadā pacēlām arī tēmu par bērnu tiesību aizsardzības “robiem” sporta jomā. Svarīgi, lai bērnam droša būtu jebkura vide, kurā viņš atrodas – gan pirmsskola un skola, gan arī sports, pulciņi, draudze vai jebkura cita vieta, kas strādā ar bērniem. Tāpēc mēs aicinām to ieviest kā normu arī likumdošanas līmenī – katrai iestādei vai organizācijai, kas strādā ar bērniem, vajadzīga skaidra kārtība (nopietnākos vārdos – bērnu tiesību aizsardzības protokols), kurā uzrakstām: ko darām preventīvi vardarbības risku mazināšanai? Kā pamanām riskus un kam par tiem ziņojam? Un kā rīkojamies vardarbības gadījumos?
- Turpinām sekot līdzi arī tam, lai tiktu pilnveidota kārtība, kādā ārstniecības personas spēj atpazīt ne tikai notikušu vardarbību (par ko jāziņo policijai), bet arī ģimenes un sociālos riskus (par ko jāziņo sociālajam dienestam). Jo īpaši svarīgi tas ir bērna pirmajos dzīves gados, kad ārsti un māsiņas ir būtībā vienīgie speciālisti, kas noteikti redz bērnu un vecākus ārpus mājām. Traģiskākie medijos izskanējušie gadījumi diemžēl kalpo par apliecinājumu jautājuma nozīmīgumam.
- Tāpat jāuzsver arī pašvaldību loma bērnu seksuālas izmantošanas prevencijā. Vairākām pašvaldībām jau esam palīdzējuši izveidot bērnu seksuālas izmantošanas prevencijas plānus, taču pērn šo priekšlikumu izdevās ietvert Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānā 2024.-2029.gadam. Plānā ietverta arī iecere par vardarbības datu monitoringa sistēmu, ko “sludinām” jau vismaz vairākus gadus. Ieplānots ir. 😊
- Jāpiemin arī tas, ka pagājušajā gadā uzsākām “Drošo telpu” – tikšanās pieaugušajiem, kuri bērnībā cietuši no seksuālas izmantošanas. Pērn kopīgi izzinājām dažādas tēmas par traumas ietekmi, apsūdzību celšanas noilgumu un citas, bet šogad lūkosim, kā palīdzēt cietušo balsij sasniegt lēmumu pieņēmējus.
Mēs varam mainīt lietas – ja esam redzīgi par to, kas nav kārtībā, skaidrojam problēmu lēmumu pieņēmējiem un mums ir idejas, kā darīt labāk.
Interešu aizstāvības aktivitātes finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem programmas “NVO fonds” ietvaros.