Kā motivēt skolnieku

Ikviens vecāks satraucas par bērna akadēmskajiem sasniegumiem, jo mēs zinām, cik svarīgas ir zināšanas un prasmes. Mēs tik bieži raizējamies, ka bērni neizmanto un neattīsta savas spējas pilnībā. Mēs nespējam rast attaisnojumu bērna slinkumam, bezatbildībai un motivācijas trūkumam. Izrādās visi bērni ir motivēti, vienīgi viņus nemotivē tas, ko mēs vecāki uzskatām par labu motivaciju.

Ja paskatāmies uz situāciju ar bērna acīm, tad gandrīz vienmēr bērni ir lieliski motivēti lietām, kas viņus interesē un aizrauj. Un tikpat droši var apgalvot, ka izdarīts spiediens, lai motivētu bērnu, gandrīz vienmēr situāciju sarežģī. Bērniem ir jāiemāca pareizās vērtības (piemēram, veselība, izglītība, labklājība utt). Ja katrs aizdomājamies par savu dzīvi, mēs zinām, ka pareizi ir ēst veselīgi, bet ne vienmēr to ir viegli īstenot. Tādēļ būtiski, lai bērns pats izprot vērtības nozīmīgumu.

Tikai nedaudziem cilvēkiem sasniegt veiksmīgu rezultātu neprasa daudz pūļu, jo motivācija un attieksme ir pareizā, vairumam no mums ceļš uz panākumiem ir sarežģīts. Ja domājam par saviem skolniekiem, tad ne visi bērni lūdz palīdzību skolotājam, ne visi spēj izpildīt visus mājasdarbus vienmēr, ne visi spēj pārvarēt slinkumu un nogurumu, lai ik dienas atkārtotu skolā apgūto vielu. Cilvēki, kam spēcīgāk attīstīta galvas smadzeņu pieres daiva, to spēj. Tā atbild par atmiņu, domāšanu un mācīšanos, regulē emocijas, uzmanības noturību, elastīgumu. Daudziem cilvēkiem šīs funkcijas pilnībā attīstās tikai pieaugušo vecumā. Protams, ikviens no mums ir mācījies, skolojies, tāpēc ir grūti pieņemt apgalvojumus, ka mācīties ir grūti. Mūs tas padara dusmīgus, neiecietīgus, neapmierinātus. Vai tas palīdz motivēt bērnu? Ko iespējams darīt savādāk?

  1. Veidosim attiecības ar bērniem pozitīvas, atbalstošas, cieņpilnas. Spēlēsim ar bērniem “vienā komandā”, nekad PRET viņiem. Tas palīdzēs mums būt tiem, kuros bērns visvairāk ieklausīsies. Dusmas, draudi, manipulācijas lielākoties ir neefektīvi līdzekļi, jo sagrauj attiecības, būtiski izmaina to kvalitāti. Atcerēsimies, ka mūsu kā vecāku uzdevums ir iemācīt bērniem būt atbildīgiem, iemācīt patstāvīgi domāt, analizēt un pieņemt pareizos lēmumus nevis vienkārši izpildīt komandas.
  2. Lietosim “Ja tu” noteikumu. Viena no dzīves mācībām ir, ka labumus saņemam pēc labi padarīta darba. Svarīgi ieviest šo noteikumu jau agrīni un ikdienišķās situācijās. Tādējādi mēs palīdzam bērnam veidot struktūru, attīstīt prasmes plānot, paredzēt.
  3. Palīdzēsim iemācīties mācīties. Ja bērna mācību rezultāti pazeminās, neatkarīgi no tā, vai bērns to vēlas vai nē, mēs vecāki esam iesaistīti situācijā. Mūsu uzdevums ir radīt struktūru, kārtību, ko viņš nespēj pats. Piemēram, mācību laika plānošana, TV un video spēļu ierobežošana vai liegšana, mājas darbu atrādīšana, papildus lasīšana, zvanu ierobežošana mācību laikā- ar mērķi attīstīt labu un kvalitatīvu darba/ mācīšanās ētiku.
  4. Jautāsim pedagogiem. Analizēsim bērna sekmes un mācīšanās procesu kopā ar skolotājiem. Pedagogiem vienmēr ir savs redzējums un novērojumi par klases darbu. Veidosim kopīgus plānus, kā palīdzēt bērnam strukturēt mācību procesu, lai mācīšanās kvalitāte augtu. Nereti tas nozīmē pārliecināties, vai bērns ir pierakstījis mājas darbu un pāliecināties, vai bērns ir sagatavojis un uz skolu līdzi paņēmis visus mācību darba materiālus.
  5. Skaidri noteikta mācīšanās vieta. Vērosim savu bērnu mācīšanās procesu, analizēsim apstākļus, kas palīdz un kas traucē mācīšanās procesu. Svarīgi nodrošināt piemērotu vietu un apstākļus, lai bērns netraucēti varētu mācīties.
  6. Mācīsim veidot darāmo darbu kalendāru. Mācīsim plānot mācīšanās procesu savlaicīgi, veidosim izpildāmo uzdevumu sarakstu ik dienas.
  7. Būsim laipni, bet stingri. Svarīgi būt laipniem, izpalīdzīgiem, konsekventiem savā rīcībā nevis kontrolējošiem un nosodošiem. Centīsimies uzsvaru likt uz atbalstu un iedrošinājumu nevis uztraukumu un neapmierinātību.
  8. Mācīsim līdzsvaru dzīvē. Svarīgi redzēt un pazīt bērna dzīvi kopumā. Būtiski ir ne tikai mācību sasniegumi, bet arī attiecības ar līdzcilvēkiem, ārpusskolas intereses, ģimenes tradīcijas un citas aktivitātes. Palīdzēsim attīstīt dzīvesprasmes un mācīsim bērniem sirdsgudri dzīvot. Mācīsimies nepārsteigties ar saviem apgalvojumiem un pārmetumiem, tā vietā akcentēsim bērna pozitīvos sasniegumus un prasmes. Nevispārināsim lietas, dzīvosim un problēmsituācijas risināsim šeit un tagad. Visas cilvēka prasmes attīstās pakāpeniski.

 

Lai ikvienam no mums izdodas atrast laiku mācīties kopā ar bērniem.