Pusaudži ikdienā ļoti aktīvi izmanto dažādas viedierīces, tai skaitā lai apmainītos ar dažādiem attēliem un video. Arī sekstinga riski pusaudžu vidū ir daudz izplatītāki nekā vecākiem gribētos domāt, tomēr nevajadzētu gaidīt, kamēr bērns ir nokļuvis sekstinga upura lomā – bērnu iespējams pasargāt ar sarunu. Šeit apkopoti psihologu ieteikumi, kā runāt ar savu pusaudzi.
Paaudžu uzskatu atšķirības attiecībā uz mūsdienu tehnoloģijām mēdz būt lielas, tomēr vecākiem ir vērts pasekot līdzi jaunajām tehnoloģijām, lai nezaudētu kontaktu ar savu pusaudzi. Pirms sarunas ieteicams izpētīt pieejamo informāciju par sekstinga izplatītākajiem scenārijiem, jauniešu motivāciju un riskiem (piemēram, www.centrsdardedze.lv/parsutiju, www.drossinternets.lv).
Pusaudža vecuma īpatnības – bērna vēlme izmēģināt pieaugušo lietas apvienojumā ar joprojām bērnišķīgo dabu – dažkārt rada vecākiem grūtības sarunāties. Lai veicinātu pusaudža uzticēšanos, vecākiem jācenšas izvairīties no bērna salīdzināšanas ar citiem un nosodījuma. Runājot par personiskām tēmām, nepieciešams ieklausīties bērna domās un censties iejusties viņa situācijā – lai tā ir saruna, nevis lekcija par pareizu uzvedību. Dažreiz sarunas vieglāk padodas, ja vecākiem ar bērnu ir kopīgas nodarbes – piemēram, kopīgi hobiji, brīvā laika aktivitātes, ikdienas rituāli – sarunas noteiktā diennakts laikā vai brīvdienu rītos.
Runāt ar bērnu par drošu viedierīču lietošanu un drošību internetā ir nepieciešams jau iegādājoties viņam pirmo viedtelefonu, kas arvien biežāk notiek jau pirmajās klasēs. Esiet gatavi, ka ar vienu sarunu nepietiks – par attiecību (tai skaitā virtuālo attiecību) un drošības tēmām vecākiem ieteicams runāties ar bērnu regulāri, jo tā ir iespēja veidot bērnam veselīgu skatījumu uz tām un savu bērnu pasargāt.
Kā veidot sarunu ar savu pusaudzi:
- Pavaicājiet, lai bērns izstāsta – vai zina, kas ir sekstings, un ko bērns domā par to. Nereti bērni jauno tehnoloģiju jomā ir zinošāki par saviem vecākiem, tāpēc vecāki var atklāti padalīties – kur dzirdējuši par sekstinga problēmu un kas viņus pamudinājis par to runāt, lai bērns saprastu, kāpēc tas vecākiem rada bažas.
- Pārrunājiet ar bērnu riskus, ko rada sekstings. Bieži vien bildes tiek sūtītas tuvam draugam vai draudzenei, taču, kad attiecības pasliktinās, bildes tiek pārsūtītas vai publicētas. Ļoti bīstami ir sūtīt savus attēlus nepazīstamiem cilvēkiem internetā, jo zem jaunieša profila var slēpties pedofils vai cilvēks, kas par attēliem prasīs naudu. Sekstings var novest arī pie reālas vardarbības. Pārrunājiet piemērus, kad sekstings nogājis greizi (piemēram, jauniešu pašnāvību gadījumi piedzīvotā pazemojuma dēļ u.c.), vai sociālo kampaņu filmiņas, kas balstītas uz reāliem gadījumiem.
- Kopīgi pārdomājiet iespējamos iemeslus, kāpēc bērni iesaistās sekstingā – labprātīgi un piespiedu ceļā. Ko jūs ieteiktu bērnam darīt, ja viņš izjūt vienaudžu spiedienu iesaistīties sekstingā? Atgādiniet, ka spiediens tomēr nav salīdzināms ar pazemojuma sajūtu, kad bilde tiks nopludināta.
- Aiciniet iedomāties, kā būtu, ja bērna bildes tiktu izplatītas internetā – kā viņš justos? Ko viņš darītu, pie kā vērstos? Un ko viņš darītu, ja par sekstinga upuri būtu kļuvis labākais draugs vai draudzene?
- Pavaicājiet, ko bērns darītu, ja saņemtu kāda cita pusaudža kailbildi. Kā bērns gribētu, lai citi rīkotos ar viņa bildi? Pastāstiet viņam par kriminālatbildību, kas draud par nepilngadīgu personu seksuāla rakstura bilžu izplatīšanu. Iesakiet bērnam apstādināt vardarbību pret vienaudzi, bildi tūlīt izdzēšot.
Daži principi, ko ir vērts ieviest ikvienā ģimenē:
- Stāstiet un dalieties ar to, ko jūs paši darāt vai lasāt sociālajos tīklos, lai iedrošinātu pusaudzi darīt tāpat.
- Esiet tajos sociālajos tīklos, kur ir jūsu bērns. Sadraudzējieties tajos un pasekojiet līdzi, ar kādu informāciju viņš publiski dalās.
- Pievērsiet uzmanību tam, kas pusaudzi interesē un ar ko viņš komunicē – gan interneta vidē un ārpus tās.
- Izvirziet bērnam konkrētus noteikumus viedierīču lietošanai (ar kādu informāciju drīkst un ar kādu nevajadzētu dalīties, cik stundas dienā to var lietot, kur un kad to nedrīkst lietot). Varat arī noslēgt mobilā telefona vai planšetes lietošanas līgumu – paredzot gan noteikumus, gan “sankcijas” – un pielikt to redzamā vietā. Skaidri noteikumi iedod drošības izjūtu gan bērnam, gan vecākiem.
- Vienojieties, kā bērnam būtu jārīkojas, ja viņš virtuālajā komunikācijā ir nonācis nepatikšanās, kā arī – ko viņam darīt, ja virtuāli tiek pazemots kāds cits. Piemēram, savstarpēji vienojieties par slepenu paroli situācijai, kad pusaudzim ar jums nepieciešams steidzami aprunāties. Ja bērnam ir grūti uzsākt sarunu, viņš var uzrakstīt vecākam ziņu vai zīmīti. Pastāstiet bērnam par iespēju vērsties pie www.drossinternets.lv vai uzticības tālruņa 116111.
Jebkurā situācijā vecākiem ir svarīgi dot bērnam pārliecību, ka tie vienmēr pieejami sarunai un viņu atbalstīs. Ja bērns tomēr iesaistījies sekstingā, centieties savaldīt emocijas un izvairīties no bērna kaunināšanas. Mēģiniet iejusties viņa situācijā, izrādīt sapratni un palīdzēt tikt galā ar sekstinga negatīvajām sekām – risku, ka bildes var tikt pārsūtītas. Gadījumā, ja attēli jau ir publicēti sociālajos tīklos vai citviet interneta, vērsieties pēc palīdzības pie www.drossinternets.lv, savukārt draudu un šantāžas gadījumā noteikti vērsieties policijā. Tādējādi pasargāsiet gan savu, gan, iespējams, daudzus citus bērnus.
Raksts tapis “Centrs Dardedze” informatīvās kampaņas “Es tikai pārsūtīju” ietvaros, ar kuru pusaudžiem un viņu vecākiem tiek skaidroti kailfoto pārsūtīšanas riski un jauniešu atbildība. Kampaņas laikā līdz septembra beigām tiek veikta arī pusaudžu aptauja (ej.uz/sekstings_pusaudzi) un viņu vecāku aptauja (ej.uz/sekstings_vecaki), lai noskaidrotu viņu gatavību iesaistīties sekstinga problēmas risināšanā. Plašāka informācija par kampaņu pieejama mājaslapā www.centrsdardedze.lv/parsutiju. Kampaņa tiek īstenota sadarbībā ar “Drossinternets.lv”, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, JCDecaux, OAK fondu un Latvijas Radio 5 – Pieci.lv.
Nodibinājums „Centrs Dardedze” sniedz atbalstu bērniem, kuri cietuši no seksuālas, fiziskas, emocionālas vardarbības vai novārtā pamešanas, kā arī veic bērnu, vecāku, skolotāju un citu speciālistu apmācības par bērnu attīstības un drošības jautājumiem.
Plašāka informācija:
Anda Avena
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Centrs Dardedze
Tel. 2675270