Reizēs, kad bērns neklausa un nekas nenotiek pēc pieaugušā plāna, neviļus vienkāršākais šķiet fiziska soda pielietošana. Taču daudz efektīvāk ir izmantot citas – pozitīvas disciplinēšanas metodes.
- Uzmanības novēršana – tā lieliski strādā visos cilvēka vecumposmos, pat pieaugušajiem.
- Sarunas ar bērnu un skaidrošana – kādēļ sagaidām kaut ko un ko tieši vēlamies, runājot cieņpilni un ticot, ka bērns atsauksies. Sarunā var sagatavoties pārmaiņām, piemēram, došanās uz citu bērnudārzu, noteikumu maiņas ikdienas ģimenes norisēs utt. Svarīgi ir izstāstīt, ko tieši vēlas sasniegt, nevis “mānīt” ar “mēs tikai paskatīsimies / aiziesim / nedaudz pamēģināsim”, ja zināms, ka nav iespējas mainīt lēmumu attiecībā uz pārmaiņu ieviešanu. Tas vajadzīgs, lai bērnam sniegtu izpratni – pieaugušais nemelo.
- Slavēšana – ja pamana labo uzvedību un to īpaši novērtē, bērns cenšas to atkārtot, lai saņemtu pozitīvas emocijas atkal un atkal.
- Ieteikumi bērnam – ko darīt, kas vērsts uz pozitīvām, vēlamām darbībām un norisēm, nevis ko nedarīt. Lai bērns pēc iespējas mazāk dzird “nē”, ko viņš var sasaistīt ar sevi.
- Apstādināšana – “stop”, “pietiek” tiek pateikts noteiktā, stingrākā balss tonī ar pārliecību no pieaugušā puses, ka tas, ko viņš saka un dara, patiesībā arī domā.
- Pārtraukuma metode – saukta arī par “stop krēslu” vai “time out”. To izmanto gadījumos, ja bērns pārkāpj noteikumus, par ko viņš jau ir bijis informēts. Tā ir reāla vieta, kur bērnam jāaiziet nomierināties uz noteiktu laiku. Metodei nav saistības ar pārdomām, bērna nokaunēšanos par savu rīcību vai secinājumu izdarīšanu. Tas ir brīdis prom no situācijas, lai nomierinātos. Gadījumā, ja bērns nepaklausa – jo bieži vien nezina un nesaprot, kur doties, vai arī tā ir pirmā reize metodes pielietošanā, pieaugušajam labāk doties uz turieni kopā un pavadīt īsu laiciņu kopā.
- Ignorēšana – ignorēt to bērna uzvedību, kas nav vēlama, bet tikai tad, ja bērns neapdraud sevi vai citus. Šī metode strādā tikai tad, ja ir izdarīti visi soļi līdz pozitīvajai disciplinēšanai, kā arī, ja pieaugušajam ir pietiekami daudz laika bērnam. Ignorēšana ir signāls bērnam, ka kaut kas nav labi.
Šī publikācija sagatavota ar Eiropas Savienības Tiesību, vienlīdzības un pilsonības (Rights, Equality and Citizenship, REC 2014-2020) programmas finansiālu atbalstu projekta “No teorijas uz realitāti – attieksmes un prakses maiņa no miesas sodiem uz bērnu aizsardzību” ietvaros, projekta numurs JUST/2015/RDAP/AG/CORP/9175. Publikācijas saturs ir nodibinājuma “Centrs Dardedze” atbildība un nevar tikt uzskatīts par Eiropas Komisijas uzskatu atspoguļojumu.