“Centrs Dardedze” uzsāk informatīvu kampaņu pret jauniešu kailfoto izplatīšanu mobilajās ierīcēs. Tā kā emocionāla un arī fiziska vardarbība mūsdienās nereti sākas virtuālajā vidē, ar šo kampaņu vēlamies atgādināt pusaudžiem par viņu atbildību un riskiem, ko rada intīmu attēlu sūtīšana draugiem un paziņām (t.s. sekstings).
JAUNIEŠIEM
- Kas ir sekstings?
- Cik izplatīts ir sekstings?
- Ar ko tu riskē, pārsūtot saņemto kailfoto tālāk vai daloties ar to sociālajos tīklos?
- Ar ko tu riskē, sūtot kādam savu kailfoto?
- Ko darīt, ja tava bilde ir publicēta sociālajos tīklos vai internetā?
- Ko darīt, ja tevi šantažē vai draud?
- Ko noteikti nevajag darīt šantāžas vai draudu gadījumā?
- Atceries: ar padomu vienmēr palīdzēs bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111.
VECĀKIEM
SKOLOTĀJIEM
JAUNIEŠIEM
Kas ir sekstings?
Sekstings ir seksuāla rakstura ziņu, attēlu vai video sūtīšana (cilvēkiem, kas šodien ir tavi draugi, bet jau rīt var kļūt par pāridarītājiem).
Cik izplatīts ir sekstings?
Pēc “Centrs Dardedze” veiktās interneta aptaujas datiem (aptauja veikta 2016. gada septembrī, tajā piedalījās 684 pusaudži vecumā no 12 līdz 17 gadiem):
- 9% pusaudžu kādam nosūtījuši savu kailfoto
- 64% pusaudžu pazīst vienu vai vairākus vienaudžus, kuri citiem nosūtījuši savu kailfoto
- 9% pusaudžu atzīst, ka ir pārsūtījuši tālāk cita jaunieša kailfoto
- 49% pusaudžu kāds ir pārsūtījis vai parādījis cita pusaudža kailfoto
Ar ko tu riskē, pārsūtot saņemto kailfoto tālāk vai daloties ar to sociālajos tīklos?
Kāds tev atsūtījis kailfoto? Izdzēs to.
Bildes pārsūtīšana tālāk var šķist kā nevainīgs joks, taču tā ir reāla vardarbība pret attēlā redzamo cilvēku. Tu viņu ļoti pazemo, un kauna, vainas, bezpalīdzības sajūta var novest pat līdz domām par pašnāvību.
Turklāt atbilstoši Latvijas likumdošanai nepilngadīgas personas kailfoto izplatīšana ir krimināli sodāma darbība. Tas ir nopietni – tevi sauks pie atbildības pēc Krimināllikuma 166.panta par pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšanu.
Ar ko tu riskē, sūtot kādam savu kailfoto?
Tevi var pazemot. Lai arī pirmajā mirklī pikantas bildes nosūtīšana savam draugam vai draudzenei var šķist vilinoša, risks tomēr ir pārāk liels. Šai ziņā patiešām uzticēties nevar nevienam. Draudzības mēdz pārtrūkt, un tuvais cilvēks var izdomāt pajokot vai pat atriebties – padaloties ar bildi tālāk. Tiklīdz bilde būs nosūtīta, tu vairs nevari kontrolēt, kas ar to notiks. Turklāt bildes kāds var ieraudzīt arī nejauši.
Tevi var šantažēt. Kad nosūtītais kailfoto ir ārpus tavas kontroles, tevi var sākt šantažēt – draudēt publicēt bildes, ja nesamaksāsi naudu (un pēc tam vēl vairāk naudas). Tāpat ar draudiem var tikt pieprasītas arvien jaunas bildes. Vēl trakāk, ja bildi sūti internetā sastaptam cilvēkam, kuru personīgi nepazīsti. Iespējams, viņš vai viņa tev pirmais atsūta intīmu bildi (visbiežāk – internetā nozagtu), bet patiesībā zem puiša vai meitenes profila slēpjas pedofils vai organizēta grupa, kuras mērķis ir izspiest naudu vai saņemt arvien jaunus pornogrāfiskus attēlus.
Tevi var seksuāli izmantot. Diemžēl ir gadījumi, kad ar draudiem publicēt bildes pusaudzis tiek piespiests stāties dzimumsakaros ar varmāku.
Ko darīt, ja tava bilde ir publicēta sociālajos tīklos vai internetā?
- Nekavējoties saglabā pierādījumus.
- Pastāsti par notikušo kādam pieaugušajam, kam tu uzticies – vecākiem vai skolotājam.
- Sazinieties ar drossinternets.lv, lai attēli pēc iespējas ātrāk tiek dzēsti.
- Kopā ar pieaugušo izvērtējiet, vai vērsties policijā.
Ko darīt, ja tevi šantažē vai draud?
- Nekavējoties saglabā pierādījumus.
- Bloķē personu savos sociālajos tīklos.
- Pastāsti par notikušo kādam pieaugušajam, kam tu uzticies – vecākiem vai skolotājam.
- Sazinieties ar drossinternets.lv, lai attēli pēc iespējas ātrāk tiek dzēsti.
- Kopīgi vērsieties policijā, lai pasargātu no varmākas gan sevi, gan citus bērnus.
Ko noteikti nevajag darīt šantāžas vai draudu gadījumā?
- Nemaksā naudu.
- Neturpini runāt ar pāridarītāju.
- Nedraudi pāridarītājam ar policiju (lai neprovocētu pierādījumu slēpšanu).
- Neklusē – vērsies pēc palīdzības!
Atceries: ar padomu vienmēr palīdzēs bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111.
VECĀKIEM
Ko darīt, lai jūsu bērns nekļūst par sekstinga upuri?
- Veltiet bērnam savu uzmanību.
Svarīgākais – veidojiet tuvas un uzticēšanās pilnas attiecības ar savu bērnu. Savas bildes biežāk izplata un varmāku varā nonāk tie bērni, kuriem pietrūkst tuvo cilvēku uzmanības, mīlestības un sapratnes. Sekojiet līdzi tam, kas notiek jūsu bērna dzīvē (tai skaitā virtuālajā). Draudzīgi interesējies par bērna domām, jūtām un attiecībām ar draugiem. Centieties radīt draudzīgu atmosfēru, lai jaunietis zina – jebkuru problēmu gadījumā viņš var vērsties pie jums.
- Mācieties paši un skaidrojiet bērnam.
Izglītojieties par virtuālās vides radītajiem riskiem un skaidrojiet tos bērnam. Iegādājoties bērnam pirmo viedtelefonu, izskaidrojiet, ko tajā drīkst un ko nedrīkst darīt. Interneta lietošanai uzstādiet drošības filtrus. Kad bērns vēlas sākt lietot sociālos tīklus, izpētiet drošības uzstādījumus. Izvirziet bērnam skaidrus noteikumus par to izmantošanu, paskaidrojiet riskus (nē – privātas informācijas izpaušanai, privātu bilžu publicēšanai un sarunām ar svešiniekiem). Izskaidrojiet, ka arī vienaudžu kailbilžu izplatīšana rada smagas sekas un ir aizliegta ar likumu.
- Atbalstiet jebkurā situācijā.
Ja jūsu bērns tomēr nosūtījis kādam savu kailfoto un kļuvis par publiska apkaunojuma vai šantāžas upuri, atcerieties, ka, pirmkārt, viņam nepieciešams jūsu atbalsts. Viņam var būt ļoti liels kauns, bailes, vainas un bezspēcības sajūta. Iespējams, viņš grib mainīt skolu. Ir gadījumi, kad piedzīvotā apkaunojuma dēļ pusaudži pat izdarījuši pašnāvību. Tāpēc šī nebūs īstā reize kaunināšanai vai dusmām – centieties bērnu nomierināt un palīdziet situāciju atrisināt (sk. ieteicamo rīcību augstāk).
SKOLOTĀJIEM
Ko darīt, lai bērni nekļūtu par sekstinga upuriem?
- Māciet bērniem par sekstingu klases (audzināšanas) stundās.
Ikviens bērns var kļūt par sekstinga upuri, tādēļ būtiski stundās pārrunāt iemeslus, kādēļ pusaudži iesaistās sekstingā.
Stāstiet bērniem un jauniešiem par sekstinga iespējamiem riskiem un sekām, kas rodas, pārsūtot seksuāla rakstura ziņas, attēlus vai video (tai skaitā – par kriminālatbildību, izplatot vienaudžu kailbildes).
Īpaši svarīgi pārrunāt, kā jūtas un ko domā bērns un pusaudzis, kurš ir cietis no sekstinga, lai novērstu tālāku bērna pazemošanu no vienaudžu puses un novērstu sekstinga materiālu pārsūtīšanu.
- Tūlīt reaģējiet, ja pamanāt pusaudžu kailfoto izplatīšanu!
Nodrošiniet atbalstu bērnam, kurš kļuvis par sekstinga upuri. Kopā ar bērnu/pusaudzi, kurš jums ir uzticējies, pārrunājiet iespējamos rīcības variantus (sk. augstāk). Iedrošiniet bērnu runāt ar saviem vecākiem, jo viņi ir nozīmīgas personas bērna dzīvē, kas var viņu atbalstīt. Iedrošiniet bērna vecākus sniegt bērnam psiholoģisku palīdzību. Pievērsiet bērnam papildus uzmanību: viņš var izjust kaunu, bailes, justies pazemots, bezpalīdzīgs, nomākts. Veltiet laiku sarunai, novērojiet bērnu komunikācijā ar vienaudžiem, pievērsiet uzmanību izmaiņām sekmju līmenī. Dažkārt aiz sekstinga bildes var slēpties stāsts par cita veida vardarbību pret bērnu.
Runājiet ar pārsūtītāju. Paudiet negatīvu attieksmi pret attēlu izplatīšanu un skaidrojiet, ka tādējādi vienaudzis vēlreiz nodara pāri sekstingā iesaistītajam bērnam un sekas tam var būt ļoti smagas. Atgādiniet, ka nepilngadīgas personas kailfoto pārsūtīšana ir Krimināllikuma pārkāpums.
- Kur vērsties:
- Ātra palīdzība attēlu izņemšanai no interneta un praktiski padomi – Drossinternets.lv
- Psiholoģisks atbalsts un palīdzība – uzticības tālrunis 116111 vai Centrs Dardedze
- Šantāžas, naudas izspiešanas, draudu gadījumā noteikti vērsieties Valsts policijā!
Resursi:
Audio džingls jauniešiem (upuris)
Audio džingls jauniešiem (pāridarītājs)
Video: sekstings, Julkas stāsts
Video: sekstings – Mateuša stāsts
Video “Izvarošana”.
Video “Zagšana”.
Video “Izsmiešana”.
Video: sekstings, Julkas stāsts
Video: sekstings – Mateuša stāsts
Kampaņa “Es tikai pārsūtīju” tiek īstenota sadarbībā ar “Drossinternets.lv”, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, JCDecaux, OAK fondu un Pieci.lv.