Šodien, 08.12.2021. stājas spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, nosakot, ka bērna pamešana novārtā ir viens no vardarbības veidiem, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu. Oficiālā ziņa par šo tēmu lasāma šeit, bet tālāk padalīsimies ar mūsu, Dardedzes, skatījumu. Vesels stāsts.
2020.gada pavasarī Dardedze saņēma aicinājumu piedalīties kādā komisijas sēdē: sakarā ar Saeimas deputāta un jurista Andreja Judina aktualizēto problēmu (precedents – par vecāku nolaidību, kas izraisījis bērnam nopietnas sekas, piespriests reāls cietumsods) tiekot apsvērta doma par nolaidības izņemšanu no vardarbības definīcijas Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Sēdē mēģinājām pamatot, ka nolaidība (kuru tobrīd lietojām kā sinonīmu pamešanai novārtā) ir ne mazāk nozīmīgs vardarbības veids kā pārējie trīs (fiziska, emocionāla, seksuāla vardarbība), īpaši zīdaiņiem un maziem bērniem, kas par sevi nespēj parūpēties, tāpēc ļoti svarīgi, lai speciālisti šo vardarbības veidu atpazīst un rīkojas. Tāpat svarīgi, lai būtu iespēja bērnam sniegt nepieciešamos atbalsta pakalpojumus.
Kamēr mēs ar Labklājības ministriju sarakstāmies par to, kā lai ceturto vardarbības veidu glābj, maija beigās Saeima nolēma pagaidām vārdu “nolaidība” no likuma svītrot, dodot ministrijai uzdevumu līdz septembrim pārskatīt BTAL lietoto terminoloģiju. “Nolaidība” tika izņemta no likuma it kā “starp citu”, 2. un 3 lasījumā, īsti neiesaistot sociālās jomas speciālistus. Zīmīgi, ka mēs, tāpat kā daudzi citi bērnu aizsardzības jomā strādājošie, pat nebijām piefiksējuši, ka 2020. gada jūnijā vārds “nolaidība” no BTAL patiešām jau ir izņemts un noskaidrojām to pavisam nejauši tikai rudenī.
Tālāk no oktobra līdz decembrim turpinājās Labklājības ministrijas darbs pie tā, kā lai radušos situāciju atrisina. Reizē, kad viedokļu apzināšanai tika sasaukti arī sociālo dienestu, VBTAI un bārtiņtiesu pārstāvji, vairumam tā bija pirmā dzirdēšana par likuma izmaiņām, līdz ar to arī ierosinājumu šajā sarunā īsti nebija.
Par laimi, 2021. gada janvārī komisijas sēdē tomēr tika nolemts noskaidrot arī likuma piemērotāju viedokli par termina “nolaidība” izslēgšanas radītajām problēmām. Dardedze, Tiesībsargs un VBTAI ķērās pie aktīvas skaidrošanas, cik svarīgs ir šis vardarbības veids un ka, izslēdzot nolaidību no vardarbības jēdziena, var tikt apgrūtināta rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana no šī vardarbības veida cietušajiem bērniem. Labklājības ministrija gan pauda nostāju, ka nolaidības izņemšana no vardarbības veidiem nevēlamas sekas nerada.
Tālāk komisija lēma veidot Andreja Judina vadībā darba grupu. Lai precizētu kopīgo nostāju, sasaucām kopā sociālās jomas pārstāvjus no Bāriņtiesu asociācijas, Sociālo darbinieku biedrības, VBTAI un Tiesībsarga un kopīgi noformulējām pamatojumu, kāpēc ir likumā ir jāatgriež ceturtais vardarbības veids un kā to labāk formulēt. Jāatzīst, ka sākotnēji bažījāmies par to, ka izveidotajā darba grupā dominēs krimināltiesību skatījums uz bērnu aizsardzību, tomēr bažas nepiepildījās – Judina kungs patiešām iedziļinājās mūsu, sociālās jomas pārstāvju, sniegtajā informācijā par darbu ar bērniem un ģimenēm. Rezultātā šī gada maijā komisijā tika celts galdā smalkāks terminoloģijas dalījums – pamešana novārtā kā vardarbības veids, savukārt nolaidība un bērnu aprūpes pienākumu nepildīšana skaidroti ārpus vardarbības termina. Šāds terminu skaidrojums tika atbalstīts komisijā, Saeimas lasījumos un nu lasāms likumā.
Gads un deviņi mēneši – tik ilgs laiks bija nepieciešams, lai šo jautājumu sakārtotu. Iespējams, arī atrastais risinājums nav ideāls (tāpat kā daudzas citas vietas BTAL, kas vēl pilnveidojamas), taču ļoti liels prieks un gandarījums par to, ka tika sadzirdēta sociālās jomas balss un aicinājums likumdevējam primāri domāt par to, kā mēs varēsim labāk palīdzēt bērniem un ģimenēm (jo sods nebūt nav vienīgais vai galvenais Bērnu tiesību aizsardzības likuma mērķis).
Vēlamies pateikt sirsnīgu paldies visiem domubiedriem (jo īpaši Una Lapskalna, Lailai Grāverei, Aurika Zīvere, Alesja Caune, Evijai Rācenei, Amanda Vēja, Kristīne Veispale un Andrejs Judins), kuri aktīvi iesaistījās diskusijās un daudzo redakciju tapšanā, paturot uzmanības centrā bērnu. Kopā mēs varam daudz vairāk!