Seksuāla izmantošana — jebkādas seksuāla rakstura darbības ar bērnu nolūkā sniegt vai gūt seksuālu stimulāciju vai seksuālu apmierinājumu, vai citādu labumu, ko veic pieaugušais vai cits bērns, kurš sava vecuma vai attīstības dēļ atrodas atbildības, uzticības vai spēka pozīcijās attiecībā pret upuri ar fizisku kontaktu vai bez šāda kontakta ar bērna ķermeni, tai skaitā pakļaujot bērnu citu seksualitātei vai izmantojot informācijas vai komunikāciju tehnoloģijas.
Parasti bērni nestāsta par seksuālu vardarbību pret sevi. Tam ir vairāki iemesli: bērni baidās, ka viņiem neticēs, ka viņiem atriebsies, viņi nezina, kas notiks pēc tam, kā uz to reaģēs viņam emocionāli tuvi cilvēki. Daži bērni nezina, ka tas, kas ar viņiem noticis, ir nepareizi un viņiem kaitējoši. Kā arī bērni mēdz izjust kaunu un vainas izjūtu un tāpēc nevienam nestāsta par notikušo.
Nevienā vardarbības pret bērnu epizodē nav vainojams bērns!
Seksuāla izmantošana var izpausties gan netiešos, gan tiešos seksuālos kontaktos. Bērns var ciest arī no cita bērna un jaunieša, kurš vēl nav pilngadīgs. Seksuāla izmantošana var būt gan ar kontaktu, gan bez kontakta.
Seksuālā izmantošana ar tiešu seksuālu kontaktu:
- dzimumkontakts – vagināla un/vai anāla aizskaršana, izmantojot jebkādus objektus, arī orālais sekss;
- bērna intīmo un citu ķermeņa daļu aizskaršana, lai gūtu seksuālu apmierinājumu;
- bērna piespiešana aizskart, glāstīt vai skūpstīt pieaugušā intīmās ķermeņa daļas;
- bērna seksuālā ekspluatācija – bērna pārdošana vai iesaistīšana seksuālu pakalpojumu sniegšanā.
Arī tad, ja bērns piekrīt šādām seksuālajām darbībām, tā ir bērna seksuāla izmantošana un kvalificējama kā vardarbība pret bērnu.
Seksuāla izmantošana bez tieša fiziska kontakta:
- bērna pakļaušana pieaugušo seksualitātei – pieaugušā atkailināšanās, dzimumakta veikšana bērna klātbūtnē, seksuālu piedzīvojumu stāstīšana un pornogrāfiska satura materiālu rādīšana bērnam;
- bērna privātuma pārkāpšana – bērna izsekošana un novērošana, viņam veicot intīmas darbības (lietojot tualeti, mazgājoties, pārģērbjoties), vai arī bērna piespiešana atkailināties;
- bērna iesaistīšana un pamudināšana uz seksuālām darbībām;
- bērna seksuālā ekspluatācija, iesaistot pornogrāfiska materiāla ražošanā.
Palielinoties interneta lietošanai biežāk bērni seksuālai izmantošanai tiek pakļauti internetā:
- spiežot bērnu taisīt un izsūtīt savas vai vienaudžu kailfoto un video materiālus;
- spiežot bērnu skatīties pornogrāfiska rakstura materiālu.
Dažkārt, bērns, izsūtot savas atkailinātās bildes, pat nenojauš, ka ir gan upuris, gan arī likuma pārkāpējs vienlaicīgi.
Visa veida seksuāla vardarbība pret bērnu ir krimināli sodāma – sodāmās darbības aprakstītas Krimināllikumā. (159.-166.pants)
Saistībā ar seksuālu izmantošanu tiek izdalīti daudzi riska faktori. Neviens riska faktors pats par sevi vēl nenorāda uz vardarbības iespējamību. Taču, jo vairāk faktoru ir novērojams konkrētā situācijā, jo lielāka iespēja, ka bērns var tikt pakļauts seksuālai izmantošanai. Līdz ar to, strādājot ar ģimeni, liela nozīme jāpievērš riska faktoru izvērtēšanai. Preventīvajam darbam ir jābūt vērstam uz riska faktoru mazināšanu.
Riska faktori attiecināmi uz pieaugušo – vardarbības veicēju:
- seksuāla iekāre pret bērnu/bērniem;
- bailes no intimitātes ar pieaugušajiem;
- emocionāla atbilstība bērnam – par viņu varētu teikt: “Viņš pats ir kā liels bērns”;
- nepilnības sajūta/zems pašvērtējums;
- vēlēšanās pēc varas un kontroles;
- brīvi seksuālo tiesību uzskati;
- agresivitāte, vēlme atriebties;
- ir sodīts par seksuālu vardarbību;
- ir tendence neievērot noteikumus, normas;
- empātijas trūkums – grūtības identificēt savas un citu emocijas;
- seksuālas vardarbības pieredze bērnībā.
Riska faktori attiecināmi uz ģimenes vidi:
- bērni ir nepieskatīti;
- bērni pabada daudz laika internetā;
- bieža dzīvesvietas maiņa;
- palīdzības nepieņemšana vai izvairīšanās no tās;
- sociāla izolēšanās.
Riska faktori attiecināmi uz bērnu – izmantošanas upuri:
- bērns ar saskarsmes grūtībām;
- bērns, kurš ir saskāries, ka viņa ķermeņa robežas tiek pārkāptas;
- bērns, kurš ir cietis no miesas sodiem;
- bērns, kurš ikdienā novēro vecāku savstarpējo vardarbību – fizisku vai emocionālu;
- bērns ar zemu pašvērtējumu;
- bērns, kas cieš no novārtā pamešanas;
- bērns, kurš tiek atstāts nepieskatīts vai cita bērna uzraudzībā;
- bērns, kuram nav emocionāli tuvas attiecības ar vecākiem;
- bērns, kurš cieš no emocionālas vai fiziskas vardarbības;
- bērns ar seksuālas vardarbības pieredzi;
- bērns ar īpašām vajadzībām;
- bērns ar mācīšanās traucējumiem, pazeminātu intelektu;
- bērns ar uzmanības deficītu, hiperaktivitāti;
- bērns ar autiskā spektra traucējumiem;
- “ielu bērns”;
- bērns, kurš nezina par ķermeņa robežām, par intīmām ķermeņa daļām, kāda seksuāla uzvedība ir pieļaujama un kāda nē; kur meklēt palīdzību, ja kāds ir pārkāpis robežas attiecībā uz bērna privātumu.
Riska faktori attiecināmi uz sociālo kontekstu:
- sociālo pakalpojumu nepieejamība un neesamība;
- tiesībsargājošo iestāžu nepieejamība;
- daudz riska faktoru tuvākajā sociālajā vidē;
- sabiedrībai ir pieņemoša attieksme pret vardarbību pret bērnu;
- sabiedrībā valda daudz aizspriedumi un mīti par seksuālo
- vardarbību pret bērnu.
Bērna seksuāla izmantošana var radīt gan īslaicīgas, gan ilglaicīgas sekas, kas var nozīmīgi negatīvi ietekmēt bērna attīstību un sociālpsiholoģisko funkcionēšanu. Parasti, lai bērns varētu pārvarēt seksuālās izmantošanas radītās sekas, ir nepieciešams saņemt specializētu palīdzību, kas fokusēta uz traumas pārstrādi.
Sekas fiziskajā veselībā:
- traumas un savainojumi ģenitāliju rajonā;
- grūtniecība;
- seksuāli transmisīvās saslimšanas;
- galvassāpes;
- muguras sāpes;
- sāpes vēderā;
- nieze ģenitāliju rajonā;
- zilumi, asiņošana vai jebkādi citi savainojumi ģenitāliju rajonā;
- sāpīga urinēšana;
- neizskaidrojamas veselības problēmas;
- enurēze, enkoprēze.
Sekas emocionālajā sfērā:
- kauna, vainas un baiļu izjūta;
- dusmas un dusmu „lēkmes”;
- viegla aizkaitināmība;
- bezspēcības izjūta;
- depresīvas izjūtas;
- pārlieku liela fantazēšana;
- uzmācīgas domas un atmiņas;
- atmiņu uzplaiksnījumi;
- disociācijas;
- pēctraumas stresa sindroms;
- panikas lēkmes;
- miega traucējumi;
- ēšanas traucējumi.
Sekas uzvedībā:
- vecumam neatbilstoša seksualizēta uzvedība;
- tieksme meklēt seksuāla rakstura/satura informāciju,
- pornogrāfijas skatīšanās;
- pārņemtība ar masturbēšanu;
- sekstings;
- izteikta agresivitāte vai pakļaušanās;
- regresija (bērns uzvedas savam vecumam neatbilstošā veidā un „aizmirst” jau apgūtās prasmes);
- atkarību izraisošo vielu lietošana;
- suicidālas darbības;
- sevi savainojoša uzvedība;
- pašdestruktīva uzvedība;
- atkārtoti nonāk seksuālās vardarbības situācijās kā upuris vai vardarbības veicējs.
Sekas kognitīvajā sfērā:
- grūtības koncentrēties;
- grūtības atcerēties;
- sekmju pasliktināšanās;
- izplūdis ķermeņa tēls;
- suicidālas domas;
- kognitīvi izkropļojumi.
Sekas sociālajā sfērā:
- nespēja rast kontaktu ar citiem bērniem;
- bailes pazaudēt kontroli attiecībās vai izteikta pakļaušanās;
- grūtības veidot noturīgas attiecības;
- sociāla izolēšanās.
Bērnu uzvedībā un fiziskajā veselībā var būt vērojamas dažādas pazīmes, kas var norādīt, ka bērns cieš no seksuālas izmantošanas. Tomēr dažiem bērniem, kuri ir piedzīvojuši seksuālu vardarbību, var nebūt novērojama neviena no minētajām pazīmēm:
- parādās vecumam neatbilstošas zināšanas par seksuāliem jautājumiem;
- uzdod vecumam neatbilstošus un neparastus jautājumus par cilvēka seksualitāti;
- bērns izspēlē, zīmē seksuāla rakstura ainas;
- bērns stāsta par kādu savu paziņu, kas cietusi no vardarbības;
- intensīvi masturbē;
- bērns vēlas dzīvot kādā citā ģimenē vai iestādē;
- bēg no mājām;
- izteikti baidās no kāda cilvēka, vietas vai rajona;
- nevēlas vai atsakās izģērbties (piemēram, pie ārsta);
- pēkšņi parādās nauda vai mantas;
- grūtības staigāt vai sēdēt;
- panikas lēkmes;
- seksuāli transmisīvas saslimšanas;
- grūtniecība;
- sāpīga urinēšana;
- neizskaidrojamas veselības problēmas;
- atklāta, agresīva, ekspluatējoša, seksualizēta iesaistīšanās attiecībās ar citiem bērniem, vecākiem bērniem vai pieaugušajiem;
- mājieni par seksuālu pieredzi un seksuālu stāstu stāstīšana;
- verbāli apraksta seksuālas vardarbības pieredzi un stāsta stāstus par “spēli”, kas spēlēta;
- izteikta koncentrēšanās vai pārņemtība ar intīmām ķermeņa vietām un pieaugušo seksuālu uzvedību;
- verbāli vai uzvedības indikatori, kas norāda uz vecumam neatbilstošām zināšanām par pieaugušo seksuālu uzvedību;
- seksualizēti zīmējumi vai uzrakstīti “stāsti”.