Šobrīd spēkā stājas vairākas, mūsuprāt, būtiskas izmaiņas Bērnu tiesību aizsardzības likumā.
- Kas jauns likumā lietotajos terminos (1. pants):
Vēl nesen sabiedrībā valdīja mīti: dzimumnoziegums – tātad izvarošana, pāridarītājs – tātad svešs vīrietis, vardarbība – tātad darbības, kas veiktas ar varu, taču realitāte liecina pavisam par ko citu un arī likumiem vajadzētu to atspoguļot. Līdz šim seksuāla pāridarījuma definīcija šai likumā bija formulēta šādi: “seksuāla vardarbība – bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu”. Šāds skaidrojums it nekādi nepalīdzēja dažādu jomu speciālistiem atpazīt gadījumus, kad bērnam nepieciešama īpaša aizsardzība un palīdzība. Drīzāk tas radīja arvien jaunus jautājumus. Vai situācijā, ja bērns šķietami saprot vai ir piekritis seksuālām darbībām, tās ir pieļaujamas? Kā atšķirt apzinātu bērna piekrišanu no neapzinātas? Ja tā ir šķietami apzināta (bērns pats aizgāja uz dzīvokli, iekāpa automašīnā, gāja uz guļamistabu u.tml.), vai tā nenodara kaitējumu bērnam un viss ir kārtībā? Nē, nav.
Tajā pašā laikā seksuāla vardarbība ir definēta arī Krimināllikumā, runājot konkrēti par pāridarījumiem ar fizisku kontaktu. Šāda nesakritība varēja radīt maldīgu priekšstatu, ka dzimumnoziegums “skaitās” tikai tad, ja bērns fiziski aizskarts, lai gan arī bērnam nepieskaroties veikta pāridarījuma sekas var būt ļoti smagas un ilgstošas.
Lai uzlabotu šī vardarbības veida izpratni, mēs rosinājām veidot tādu definīciju, kas kā “jumta jēdziens” aptvertu gan visu Krimināllikumā ietverto noziegumu spektru, gan arī tos gadījumus, kad lietas nav pierādāmas vai sodāmas pāridarītāja vecuma dēļ, taču cietušajam ir nepieciešama aizsardzība un palīdzība. Jaunā definīcija palīdz vecākiem un speciālistiem apzināties – pāridarītājs var būt ne tikai pieaugušais, bet arī cits bērns. Dzimumnoziegums var tikt veikts gan ar, gan bez fiziska kontakta ar bērnu – tai skaitā tiešsaistē. Pie seksuālas izmantošanas pieskaitāma arī bērna pakļaušana citu seksualitātei – kā dzimumakta veikšana, bērnam redzot vai pornogrāfisku materiālu rādīšana bērnam, turklāt seksuālas izmantošanas mērķis var būt ne tikai seksuāls stimuls vai apmierinājums, bet arī cita veida labuma gūšana.
Jaunā redakcija: seksuāla izmantošana — jebkādas seksuāla rakstura darbības ar bērnu nolūkā sniegt vai gūt seksuālu stimulāciju vai seksuālu apmierinājumu, vai citādu labumu, ko veic pieaugušais vai cits bērns, kurš sava vecuma vai attīstības dēļ atrodas atbildības, uzticības vai spēka pozīcijās attiecībā pret upuri ar fizisku kontaktu vai bez šāda kontakta ar bērna ķermeni, tai skaitā pakļaujot bērnu citu seksualitātei vai izmantojot informācijas vai komunikāciju tehnoloģijas;
- Drīzumā arī Latvjā darbu sāks starpinstitucionālās sadarbības programma “Bērna māja” (52.1 un 52.2 pants)
Pirms sešiem gadiem mēs “Dardedzē” pilotējām Islandē veidotu sadarbības modeli “Bērna māja” (“Barnahus”) – tas ir bērnam draudzīgs, starpdisciplinārs, starpinstitucionāls centrs, kur dažādu jomu profesionāļi tiekas zem viena jumta, lai izmeklētu bērna seksuālas izmantošanas gadījumus un nodrošinātu bērniem nepieciešamo atbalstu. “Bērna māja” tiek atzīta par efektīvu reaģēšanas mehānismu uz seksuālu izmantošanu, kas vienlaikus nodrošina cietušā bērna tiesības un efektīvi sasniedz kriminālprocesa un rehabilitācijas procesu mērķus. Galvenais mērķis – sniegt savlaicīgu, kvalitatīvu un koordinētu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem, kā arī nodrošināt iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības bērnam draudzīgā un saudzīgā veidā.
Tā kā gada otrajā pusē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas paspārnē “Bērna māja” sāks savu darbu arī Latvijā, šobrīd sadarbības modelis tiek skaidrots Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kā arī top Ministru kabineta noteikumi.
- Skaidrāka atbilde uz jautājumu – kam ziņot? (73. pants)
Vēl nesen Bērnu tiesību aizsardzības likums radīja visai miglainu priekšstatu par to, kur vērsties gadījumā, ja mums ir aizdomas par vardarbību pret bērnu – kas īsti ir domāts ar apzīmējumu bērnu tiesību aizsardzības institūcijas? Tagad šis jautājums ir kļuvis skaidrāks – likums nosaka, ka par bērna apdraudējumu ir jāziņo kādai no sekojošām institūcijām:
- policijai;
- Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai;
- bāriņtiesai;
- vai sociālajam dienestam.
Sākas vasara! Aicinām visus būt vērīgiem – ja pamanāt nedrošas vai aizdomīgas situācijas bērnu dzīvēs, ziņojiet! Labāk ziņot vienu reizi par daudz, nekā vienu reizi par maz.
“Centrs Dardedze” pamatdarbību 2022. – 2023. gadā atbalsta EEZ un Norvēģijas granti caur programmu Aktīvo iedzīvotāju fonds.
