6. novembrī Tiesībsarga birojā Rīgā notika apaļā galda diskusija par izpētes interviju kā informācijas iegūšanas veidu seksuāla rakstura pāridarījuma gadījumā. Izpētes interviju nozīme ir būtiska gadījumos, kad bērns tikai izrāda pazīmes, bet nav pietiekamu faktu un informācijas, lai ziņotu policijai.
Eiropas Komisijas atbalstītā projekta PROMISE II ietvaros nodibinājuma “Centrs Dardedze” rīkotajā diskusijā dažādu institūciju pārstāvji tikās ar Islandes Bērna mājas (Barnahus) ekspertēm Margretu Kristinu Magnusdotiru (Margret Kristin Magnusdottir) un Paolu Kardenas (Paola Cardenas), lai iepazītos ar izpētes interviju lomu darbā ar neskaidriem seksuālās vardarbības gadījumiem (t.s. “pelēkie gadījumi”) vai gadījumos, ja pāridarītājs nav sasniedzis likumā noteikto kriminālatbildības vecumu.
Jo agrāk tiek identificēta vardarbība pret bērnu, jo labākas ir bērna izredzes atlabt un saņemt atbilstošu palīdzību. Identificēt seksuālu vardarbību pret bērnu ir īpaši grūti – bērns ne vienmēr izrāda kādas acīmredzamas pazīmes vai izstāsta par notikušo. Tomēr bērna uzvedība un rīcība var norādīt, ka, iespējams, ir notikusi seksuāla vardarbība vai izmantošana. Svarīgi šīs izmaiņas bērna uzvedībā pamanīt un savlaicīgi iegūt pietiekamu informāciju par notikušo, lai saprastu vai un kāda palīdzība bērnam nepieciešama.
Citviet pasaulē šādos neskaidrajos iespējamās seksuālās vardarbības gadījumos, kad lieta nav policijas, bet sociālā dienesta redzeslokā, īpaši apmācīta speciālista vadībā tiek veikta izpētes intervija. Kaimiņvalstī Igaunijā, kur šobrīd darbojas 2 Bērna mājas, galvenokārt tiek veiktas šādas – izpētes intervijas, kuras pēc tam izmanto kā pamatu ziņojuma sagatavošanai policijai.
Arī Latvijā sociālie dienesti nereti saskaras ar situācijām, kad nav pietiekamu indikāciju, lai ziņotu Valsts policijai kriminālprocesa uzsākšanai, bet, izvērtējot riskus, ir pamats domāt, ka bērns cietis no seksuālas vardarbības. Šobrīd šādos gadījumos vienīgais, ko sociālais dienests var darīt, ir nosūtīt bērnu psiholoģiskās izpētes veikšanai, kas visbiežāk nozīmē 5 – 6 konsultācijas pie psihologa.
Projekta PROMISE II ietvaros, strādājot kopā ar sociālajiem dienestiem un analizējot pastāvošo praksi, tiek meklēti veidi, kā izpētes intervija darbā ar neskaidrajiem seksuālas vardarbības gadījumiem var tikt izmantota arī Latvijā.
“Institūciju sadarbība ir būtiska visās seksuāla pāridarījuma atklāšanas stadijās. 2017. gadā izmēģinot Bērna mājas sadarbības mehānismu tiem gadījumiem, kas jau ir policijas redzeslokā, secināts, ka Latvijā, iespējams, jākāpjas vēl soli atpakaļ un jāfokusējas uz gadījumiem, kuros ir tikai aizdomas, ka bērns cietis, bet par maz faktu, lai vērstos policijā. Šie ir tā saucamie “pelēkie gadījumi” un šobrīd nav skaidra mehānisma un noteiktas kārtības kā rīkoties. Kādos gadījumos cietušais bērns tiek nosūtīts pie psihologa, bet citos bērna izrādītās iespējamās seksuālās vardarbības pazīmes vispār netiek pamanītas vai tiek noklusētas. Izpētes interviju redzam kā strukturētu un bērnu saudzējošu informācijas iegūšanas veidu no bērna. Bērna saruna ar īpaši apmācītu psihologu var sniegt speciālistiem informāciju par notikušo, lai tālāk izvērtētu, kāda palīdzība bērnam nepieciešama un kādas institūcijas iesaistāmas,” skaidro “Centrs Dardedze” juriste Laura Ceļmale.
Diskusijas laikā eksperti pārrunāja, kādos gadījumos izpētes intervijas var tikt izmantotas, kas to veic un kā tas var palīdzēt atklāt iespējamu seksuālu pāridarījumu pret bērnu.
2019. gadā projekta BADEV ietvaros sadarbībā ar Rīgas Sociālo dienestu, “Centrs Dardedze” plāno izmēģināt izpētes interviju kā starpinstitūciju sadarbības mehānisma daļu agrīnā seksuālas vardarbības atklāšanas stadijā.
PROMISE II līdzfinansē Eiropas Savienības Tiesību, vienlīdzības un pilsonības programma (REC, 2014-2020)