2020. gada 11. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, izslēdzot no vardarbības definīcijas terminu “nolaidība”, kā arī izslēdzot no tā termina “vecāku nolaidība” skaidrojumu. Mūsuprāt, šis solis var nopietni apdraudēt savlaicīgu risku pamanīšanu un novēršanu.
Vārds “nolaidība” izņemts no vardarbības definīcijas ar pamatojumu novērst situācijas, kad jebkurš nelaimes gadījums ar bērnu rezultētos kriminālatbildībā vardarbību pret bērnu, savukārt termins “vecāku nolaidība” tika izņemts tāpēc, ka tālāk likuma tekstā tas netiek pieminēts. Lai arī apzināmies šo argumentu pamatotību, termina izņemšanas radītie riski var radīt vēl smagākas sekas.
Līdz šim palīdzošās, sociālās jomas speciālisti vienmēr iedalījuši vardarbību pret bērnu četris veidos: fiziska, emocionāla, seksuāla vardarbība un pamešana novārtā, kas ietver ne tikai nerūpēšanos par bērna fiziskajām vajadzībām, bet arī nerūpēšanos par bērna emocionālajām vajadzībām, veselību, izglītību un sociālajām vajadzībām. Laikus nepamanot pamešanas novārtā pazīmes un neiejaucoties, nepalīdzot ģimenei, var ciest bērna veselība un pat dzīvība (jo īpaši zīdaiņiem un maziem bērniem).
Tā kā Bērnu tiesību aizsardzības likums ir sociālās, palīdzošās jomas galvenais normatīvais dokuments, tā piemērošanai jāsaskan ar bērnu labākajām interesēm – darīt visu iespējamo, lai preventīvi atbalstītu ģimeni ar bērnu, nevis koncentrētos uz sodu pēc tam, kad nodarīts nopietns pārkāpums un konstatētas smagas sekas. Līdz ar to “Centrs Dardedze” kopā ar citiem sociālās palīdzības jomas speciālistiem iestājas par “bērnu pamešanas novārtā” atgriešanu Bērnu tiesību aizsardzības likumā.
Kāpēc ir būtiski definēt likumā nolaidību jeb pamešanu novārtā?
- Pirmkārt, nolaidība jeb pamešana novārtā nav nekas pašsaprotams vai visiem speciālistiem un sabiedrības locekļiem skaidrs termins. Tas var radīt situācijas, kurās riski netiek atpazīti, netiek sniegta palīdzība un tam var būt smagas, pat letālas sekas.
- Otrkārt, valsts nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem, taču Ministru kabineta noteikumos Nr.1613, kas reglamentē šo jomu, tiek uzsvērta palīdzība bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām – vardarbības, tāpēc varam nonākt situācijā, kad no nolaidības cietis bērns nesaņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu.
- Treškārt, izņemot nolaidību no vardarbības definīcijas, Bērnu tiesību aizsardzības likuma tālākajā tekstā, kā arī daudzos citos normatīvajos dokumentos, vadlīnijās un kārtībās, kas reglamentē ārstu, pedagogu, sociālo darbinieku, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku, psihologu un citu ar bērniem strādājošo profesiju apmācību saturu, reaģēšanu un atbalsta pakalpojumu sniegšanu, kur lietots visaptverošs jēdziens “vardarbība”, nolaidības faktiski pēkšņi vairs nav.
Pozitīvi vērtējams tas, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir lēmusi veidot šim jautājumam veltītu darba grupu un apņēmusies konstruktīvi meklēt veidus, kā atgriezt ceturto vardarbības veidu Bērnu tiesību aizsardzības likumā.