Ārā no ekrāniem, kopā pa īstam

“Centrs Dardedze” sadarbībā ar A/S “Latvijas Valsts meži” rīko kampaņu “Ārā no ekrāniem, kopā pa īstam”, kas turpina pērn uzsākto tēmu par ģimenēm, ekrānierīcēm un veselīgu kopā būšanu.

Ekrānierīces daudziem no mums aizņem daudz laika un uzmanības – gan darbā, gan arī ārpus darbalaika. Arvien vairāk tās ienāk arī bērnu dzīvē – nereti jau pirmajos dzīves gados. Dažkārt bērns sāk prasīt viedierīces, jo redz, ka tās viņa klātbūtnē lieto vecāki, bet citkārt vecāki paši piedāvā bērnam ko paskatīties, neapzinoties, ka tās drīz vien bērnam var kļūt pārāk nozīmīgas. Ekrānierīces pašas par sevi nav nedz labas, nedz sliktas, tomēr bērnu vecākiem ir vērts padomāt par to, cik ātri ekrānierīces parādās bērna dzīvē un cik lielu lomu tajā spēlē. Un vai mums paliek laika būt kopā ar bērnu pa īstam?

Saturs:

• Aptauja par ekrānlaiku ģimenēs ar bērniem
• Ko par ekrānlaiku saka neirologs?
• Ieradumi jākontrolē arī skolas vecuma bērniem
• Kā saprast, ka ir par daudz?
• Kā bērna ekrānlaiku samazināt?
• Par kopābūšanu
• Par VESELU DIENU

Aptauja par ekrānlaiku ģimenēs ar bērniem

Ekrānierīces skatās lielākā daļa bērnu līdz trīs gadu vecumam, bet teju katrs piektais jaunietis vecumā no 13 līdz 17 gadiem tās lieto vismaz piecas stundas dienā , secināts “Centrs Dardedze” un AS “Latvijas Valsts meži” pasūtītajā vecāku aptaujā, ko veica “Solid data”.

Apskatot ekrānierīču lietošanas paradumus dažāda vecuma bērnu vidū, noskaidrots, ka mazuļu līdz trīs gadu vecumam vidū 73% izmanto ekrānierīces. Katrs ceturtais bērns šajā vecumā ekrānierīces lieto mazāk par vienu stundu dienā. Vairāk nekā trešdaļa (37,5%) mazu bērnu ekrānierīces izmanto līdz trim stundām dienā, taču vairāk nekā trīs stundas, daļai pārsniedzot arī piecu stundu robežu, dienā kopumā izmanto aptuveni astoņi procenti bērnu vecumā līdz trim gadiem.

Vecumā no četriem līdz astoņiem gadiem 81,6% bērnu dienā ekrānierīces lieto līdz trim stundām, savukārt vēl 1,1% tās neizmanto nemaz. Divreiz vairāk jeb 2,3% šajā vecumā esošu bērnu ekrānierīces lieto vairāk nekā piecas stundas dienā.

Vairāk nekā puse jeb 66,6% bērnu vecumā no deviņiem līdz 12 gadiem ekrānierīces lieto līdz trim stundām dienā, taču ceturtdaļa šajā vecumā esošu bērnu šīs ierīces lieto ilgāk – līdz piecām stundām dienā. Vēl nepilni 8% tās lieto ilgāk par piecām stundām dienā.

Jaunieši 13-17 gadu vecumā šīs ierīces lieto visbiežāk – 38,4% šo bērnu ekrānierīces lieto no trim līdz piecām stundām dienā. Tikpat bērnu ekrānierīces izmanto vienu līdz trīs stundas dienā, taču vēl 18,6% jauniešu ekrānierīces lieto vairāk nekā piecas stundas dienā.

Aptaujā noskaidrots, ka, bērniem pieaugot, arvien mazāka ir vecāku kontrole par bērnu erkānierīču lietošanu. Arī paši vecāku vidū ekrānierīces ārpus darba atņem daudz laika, ko varētu pavadīt kopā ar bērniem, secināts aptaujā. Puse vecāku ārpus darba ekrānierīces lieto no vienas līdz trim stundām, 18,8% – līdz piecām stundām, savukārt 17,8% vecāku ekrānierīcēm ārpus darba laika velta vismaz piecas stundas.

Aptauja veikta šī gada aprīlī, tajā piedaloties 404 respondentiem – vecākiem, kuriem ir bērni vecumā līdz 17 gadiem.

Ko par ekrānlaiku saka neirologs?

Neiroloģe Sandra Vestermane skaidro: bērns pirmajos dzīves gados iemācās tikai to, ko pats pieredz realitātē. Vecumā līdz trīs gadiem bērna smadzenēs visintensīvāk attīstās uztveres, valodas, kustību prasmes, kā arī stresa apstrādes, sevis nomierināšanas, impulsu kontroles un empātijas spējas, savukārt, apmēram 4-5 gadu vecumā galvenā apgūstamā prasme ir mijiedarbība ar citiem cilvēkiem, spēja pielāgoties sabiedrībai, dalīties un darboties komandā.

Ja bērns neapgūst noteiktas prasmes atbilstošajā vecumā, vēlāk viņš var nespēt šo laiku atgūt. Tipiski bērnu attīstības problēmas tiek novērotas skolā, kad atklājas grūtības lasīt, rakstīt un noturēt uzmanību, kā arī sadarboties ar citiem bērniem. Bērnu filmiņas un spēles tiek veidotas tā, lai bērnus “ievilktu” un tajās tiktu pavadīts pēc iespējas ilgāks laiks, kas rada risku patiešām palaist garām būtiskus attīstības posmus, kam ilgtermiņā var būt nopietnas veselības un sociālas sekas, komentē neiroloģe.

Ko par ekrānlaiku saka psihologs?

“Centrs Dardedze” psiholoģe Daina Dziļuma atgādina: ar ekrāniem vecāki mēdz ātri risināt tūlītējas vajadzības – iegūt brīvu laiku vai nomierināt bērnu, kaut ko no bērna panākt. Taču rezultātā ar laiku rodas lielākas problēmas – vecākiem kļūst arvien grūtāk kontrolēt bērna lietoto ekrānierīču saturu un radīto ietekmi, kā arī konsekventi ievērot konkrētus noteikumus. Tas attiecas uz jebkura vecuma bērnu – ja ekrānierīces ir kļuvušas par bērna galveno interešu objektu, viņš zaudē ne vien iespēju apgūt un trenēt emociju un uzvedības pašregulācijas prasmes, bet arī ļoti nozīmīgu saskarsmi ar saviem tuvākajiem.

• Nereti vecāki dod bērnam ekrānierīces ar labiem nodomiem – vēloties parādīt ko interesantu, izklaidēt – krāsainie, kustīgie attēli bērnu patiešām aizrauj. Tomēr drīz vien vecākiem kļūst arvien grūtāk nospraust un konsekventi ievērot kādas ekrānu lietošanas robežas.
• Attiecībā uz maziem bērniem – pirmsskolas vecumā bērns attīstās ļoti strauji, un viņam daudz kas jāapgūst. Ir būtiski apzināties, ka bērna attīstībai pati svarīgā ir paša gūtā pieredze – reālās lietas, ko varam redzēt, dzirdēt un aptaustīt, kontakts ar vecākiem – skatiens, uzmanība, pieskārieni, sejā nolasāmās emocijas, sarunas un līdzcilvēku runātā valoda, ko bērns apgūst daudz labāk nekā ekrānos dzirdēto.
• Ja ekrānierīce tiek dota, lai bērnu nomierinātu vai “atslēgtu” brīžos, kad vecākiem tā ir ērtāk, bērns neapgūst ļoti būtiskas prasmes – savu emociju un uzvedības regulēšanu. Iemācīties savaldīties bērnam patiešām nav viegli, bet, tāpat kā mācoties braukt ar riteni, mums ir jāpalīdz bērnam pārvarēt šīs grūtības, nevis jāatņem ritenis. Tāpat arī ar bērna emocijām!
• Lai cik cītīgi vecāki ir skaidrojuši bērnam to, kādu saturu nevajadzētu skatīties vai kādu pogu nevajadzētu spiest, pirmsskolas vecuma bērns vēl nav spējīgs noteikumus konsekventi ievērot un pats izlemt, kāds saturs ir viņam piemērots. Tāpēc šajā vecumā ir ļoti būtiski, lai bērns tomēr lieto ekrānierīces vecāku klātbūtnē un pieaugušie seko līdzi skatītajam saturam vai spēlētajām spēlēm.

Ieradumi jākontrolē arī skolas vecuma bērniem

• Aizdomāties par ekrānierīču lietošanas ieradumiem vajadzētu arī skolas vecuma bērnu vecākiem. Palielinoties bērna vecumam, tipiski pieaug arī ekrānierīcēs pavadītais laiks, savukārt vecāku kontrole un uzmanība samazinās.
• Attiecībā uz bērniem 9-12 gadu vecumā jāņem vērā tas, ka bērni jau ļoti labi apguvuši ekrānierīču lietošanu, savukārt zināšanas par virtuālajā vidē sastopamajiem riskiem un iespējamajām sekām vēl nav tik plašas, tāpēc ir ļoti būtiski, lai vecāki turpinātu sekot līdzi tam, ko bērns dara ekrānierīcēs.
• Skolas vecuma bērniem un pusaudžiem nepieciešams jau preventīvi skaidrot iespējamās bīstamības, ko rada dalīšanās ar privātu informāciju un attēliem, sarunas ar svešiem cilvēkiem internetā utt.

Kā saprast, ka ir par daudz?

Ja mēs ļaujam bērnam ikdienā lietot vai skatīties ekrānierīces, nepieciešams uzmanīgi vērot savu bērnu – kāda ir ekrānierīču ietekme uz viņa uzvedību un noskaņojumu? Mēs iesakām izvērtēt bērnu ieradumus, izmantojot šādas pazīmes:

Attiecības un emocijas

• Bērns vairāk vēlas pavadīt laiku ekrānos nekā pavadīt laiku ar ģimeni vai draugiem.
• Bērnam ir grūti sadraudzēties ar citiem un draudzību uzturēt.
• Pienākot ekrānlaika beigām, bērns izrāda izteiktas dusmas.
• Kopš brīža, kad bērns sāka lietot viedierīces, viņš kļuvis nesavaldīgāks, agresīvāks.
• Bieži veidojas konfliktsituācijas ar vienaudžiem.
• Bērnam trūkst empātijas, un viņš neizrāda rūpes par citiem.

Komunikācija

• Bērnam ir grūti uzsākt sarunu vai piedalīties sarunās.
• Bērns regulāri pārprot neverbālos signālus.
• Bērns dod priekšroku īsziņām situācijās, kur iespējama reāla saruna.

Bērna kognitīvās spējas

• Nelietojot ekrānus, bērnam ir grūti koncentrēties uz pašreizējo darbību.
• Skolā pasliktinās sekmes, tiek kavēta vai neapmeklēta skola.
• Bērns lielākoties runā un domā tikai par digitālajām aktivitātēm.

Fiziskās sekas

• Bērns izvairās no sporta un spēlēm ārā.
• Bērns maz guļ, naktī bieži mostas, redz sliktus sapņus.
• Bērnam izveidojušās liekā svara problēmas.

Protams, ka aiz šīm pazīmēm var slēpties arī citi iemesli – gan paša bērna fiziskas vai psiholoģiskas īpatnības, gan arī problēmas ģimenē, tomēr ekrānierīču lietošanas izplatība, veiktie pētījumi un psihologu novērojumi rada pamatu uzskatīt ekrānus par vienu no būtiskiem “aizdomās turamajiem”. Ja redzam, ka bērnam ekrānierīces kļuvušas par galveno interešu objektu, nekad nav par vēlu to mainīt. Jo īpaši pirmsskolas vecumā – dažkārt ekrānierīču lietošanas pārtraukšana var palīdzēt atrisināt daudzas problēmas un bērnam kļūt mierīgākam. Tas ir iespējams!

Kā bērna ekrānlaiku samazināt?

Ar ekrāniem mazāk patiešām ir labāk. Ja vecākiem ir aizdomas, ka bērna ekrānu lietošanas paradumi atstāj uz viņiem negatīvu iespaidu, vecākiem jāapzinās – nekad nav par vēlu bērna ieradumus mainīt, arī pusaudžiem. Kā to darīt?

Pašu piemērs

Bērni visvairāk mācās no pieaugušo piemēra, tāpēc pirmais ieteikums ir pārskatīt pašu vecāku ekrānu lietošanas paradumus – esot kopā ar bērnu, noteikti nevajadzētu reaģēt uz katru viedierīces signālu, pastāvīgi lasot un rakstot ziņas. Vecāku sniegtā uzmanība ļaus bērnam justies svarīgam vecāka dzīvē. Turklāt tad bērnam vairs nebūs vajadzības sākt slikti uzvesties, lai uzmanību sev pievērstu. Zīmīgi, ka, vecākiem “sēžot ekrānos”, būtiski pieaug arī bērnu traumatisma risks, jo pieaugušie gluži vienkārši nepaspēj pamanīt un novērst bērnam bīstamas situācijas.

Ekrānierīču pieejamība

Vecumā līdz trīs gadiem – un pirmsskolas vecumā kopumā – ekrānierīces bērnam nav nepieciešamas un nav ieteicamas, atgādina “Centrs Dardedze” psiholoģe. Līdz skolas vecumam bērnam nevajadzētu būt savam telefonam, planšetei vai televizoram. Tāpat arī nav ieteicams novietot un lietot ekrānierīces guļamistabā. Ja ekrānierīces tiek lietotas, bērnam tas būtu jādara kopīgajās telpās – kā virtuvē vai dzīvojamā istabā, kur vecāki var pieskatīt skatīto saturu un ilgumu. Viedierīcēs pieejamas arī programmas, kas dod iespēju uzstādīt laiku, kad tās izslēgsies.

No ekrāniem brīvs laiks

Vecākiem ieteicams definēt noteiktus dienas laikus, kas ir brīvi no ekrāniem. Viena stunda pēc atgriešanās mājās dos iespēju “uzlādēt” bērnus ar vecāku uzmanību, kas viņiem nav tikusi dienas laikā, vai pārstrādāt dienas laikā piedzīvotās emocijas, izrunājot, izspēlējot tās, piemēram, lomu spēlēs un fiziskās aktivitātēs. Ģimenes ēdienreizēm – mājās vai kafejnīcā – vajadzētu būt no ekrāniem brīvam laikam, kad veltām laiku savstarpējām attiecībām. Savukārt vienu stundu pirms miega nepieciešams pārstāt ekrānu lietošanu, lai ļautu ķermenim izstrādāt miega hormonus.

Skaidri noteikumi

Te nu vecākiem nav, kur sprukt – tā ir vecāku atbildība uzraudzīt bērnu ekrānu lietošanas paradumus, ilgumu un konsekventi sekot līdzi noteikumu ievērošanai. Bērniem ir jāzina, ka ekrānlaikam ir konkrētas robežas, noteikumiem jābūt skaidriem un nemainīgiem. Vecāki var noteikt maksimālo ekrānlaiku dienā vai nedēļā, un ļaut bērnam pašam izvēlēties, kā viņš to iztērēs. Par to, ka ekrānlaiks drīz beigsies, vēlams bērnu pabrīdināt iepriekš – piemēram, izmantojot taimeri, pulksteni vai pasakot, ka “skatīsimies vēl vienu multenīti un tad darīsim ko citu”, lai bērns netiek pārsteigts nesagatavots.

Vecākiem jābūt gataviem paskaidrot, kāpēc pie mums ekrānu lietošanas ierobežojumi ir atšķirīgi nekā kaimiņu mājās un kāds ir vecāku pozitīvais nodoms, šādus noteikumus ieviešot. Varam skaidrot, ka bērni būs veselāki, vairāk kustoties, viņiem būs vairāk enerģijas un laika attīstīt jaunas iemaņas vai talantus – braukt ar riteni vai spēlēt bumbu, kas savukārt radīs vairāk jautrības, pavadot laiku ar draugiem vai ģimenes locekļiem.

Ļoti iespējams, ka ekrānlaika samazināšana izraisīs bērna pretestību. Vecāki var ar sapratni, atbalstoši reaģēt uz bērna emocijām, kad bērns nevar dabūt gribēto – ir normāli, ka bērni pirmajā brīdī dusmojas, jūtas garlaikoti vai negrib palaist garām to, ko viņu draugi dara sociālajos tīklos, taču vecākiem jābūt izlēmīgiem un jācenšas izvairīties no garām diskusijām.

Ekrānu lietošanas noteikumi būs atšķirīgi dažāda vecuma bērniem, tāpat, protams, ne visi noteikumi attieksies uz pieaugušajiem, tomēr ieteicams, lai vismaz dažus ierobežojumus ievēro arī vecāki. Ekrānlaiks mainās arī līdz ar bērna vecumu, tāpēc ieteicams iesaistīt bērnus lēmumu pieņemšanas procesā un izveidot plānu, pie kura pieturēties.

Alternatīvas nodarbes

Lai nepieļautu ekrānierīču uzvaras gājienu, vecākiem ir jāparūpējas, ka bērnam ir pieejamas arī citas aizraujošas nodarbes – materiāli mākslas darbu radīšanai, grāmatas, lidojošais šķīvītis vai velosipēds palīdzēs, ja bērns saka, ka viņam nav, ko darīt. Kopīga spēlēšanās noteikti var uzlabot bērna spēlēšanās prasmes, taču vecākiem nav arī jāuzņemas uzdevums visu laiku, pastāvīgi izklaidēt bērnu. Ja bērnam jau no maza vecuma ir pieredze, kad kaut neilgu laiku atbilstoši vecumam viņš spēj darboties pats, tas uzlabos bērna pašregulācijas spējas.

Regulāras aktivitātes kopā

Vecāki var stiprināt attiecības ar bērnu, vismaz vienu reizi nedēļā sarīkojot interesantu bezekrānu notikumu visai ģimenei. Tādējādi vecāki parāda bērnam, ka viņš ir šī laika un nedalītās uzmanības vērts, kas savukārt spēcina bērna pašapziņu un spēju pretoties dažādām negatīvām ietekmēm un atkarībām. Kā pamudinājums izvērtēt ģimenes paradumus var kalpot arī “Centrs Dardedze” un AS “Latvijas valsts meži” izaicinājums “Vesela diena”, pavadot 20. maiju visiem kopā pie dabas, un ekrānus nelietojot gan lielajiem, gan mazajiem. Tā ir iespēja vecākiem pārbaudīt pašiem sevi un no jauna iepazīt savus bērnus, ieplānojot visai ģimenei saistošas nodarbes un veltot cits citam nedalītu uzmanību.

Par kopābūšanu

• Galvenais, uz ko aicinām – veltīt saviem bērniem nedalītu uzmanību. Tas var nebūt ilgi, bet regulāri. Pazīt savu bērnu, runāties, uzklausīt. Tādējādi ne tikai būsiet nozīmīga daļa no bērna dzīves, bet arī uzzināsiet par viņa ikdienas pārdzīvojumiem.
• Ikdienas sarunas, kas sniedzas dziļāk par “kā iet? – normāli!” ir arī labākais veids, kā laikus pamanīt un novērst dažāda veida vardarbības riskus un citas bīstamības bērna dzīvē, tostarp attiecībās ar citiem cilvēkiem.
• Ikvienā ģimenē vecākiem ir regulāri jāieplāno laiks, kad ne tikai būt līdzās bērnam un darīt savas lietas, bet gan patiešām darīt lietas kopā – vienā līmenī ar bērnu.

Par VESELU DIENU

• Lai mudinātu vecākus un bērnus mazāk laika pavadīt pie televizora un mobilajām ierīcēm, aicinām ikvienu ģimeni pievienoties izaicinājumam “Vesela diena”, pavadot veselu dienu bez ekrāniem – esot ārā, kopā ar savu ģimeni.
• Izaicinājums “Vesela diena” var kalpot kā pamudinājums vecākiem pārrunāt un izvērtēt gan bērnu, gan arī savus ikdienas ieradumus.
• Viena vesela diena ir tikai sākums – aicinām ieviest to kā iknedēļas vai vismaz ikmēneša tradīciju.

VESELAS DIENAS radītie ieguvumi:

• Jauns rituāls, kad vecāki kopā ar bērniem var darīt to, kas patīk visiem. Mammas un tēti var atcerēties savas bērnībā iemīļotās rotaļas un iemācīt tās bērniem!
• Uzmanība un emocionāls kontakts ļoti pozitīvi uzlādē bērnus, un viņi mazāk pieprasīs uzmanību ar negatīvu uzvedību.
• Lai arī sākumā tas šķiet grūti, Veselu dienu izbaudīs gan lielie, gan mazie. Patiešām kopā pavadītais laiks gan bērniem, gan vecākiem kļūs par mīļām un dārgām atmiņām.

Kampaņas plakāts (lejupielādēt)