Kādas ir jūsu pirmās asociācijas, izlasot vārdu savienojumu “pozitīvā disciplinēšana”? Kārtība, smaids, varbūt visatļautība? Katrs varam šos vārdus izprast citādi, taču šajā rakstā sniegsim “Centrs Dardedze” skatījumu uz to, kā to saprotam un īstenojam dzīvē mēs.
Lai gan disciplīna daudziem primāri saistās ar stingru kārtību un sodu par tās neievērošanu, mūsu izpratnē bērnu disciplinēšana ir konsekventas, bērna vecumam un attīstībai atbilstošas robežas, kas bērniem ir ļoti nepieciešamas – gan tādēļ, lai vadītu bērna uzvedību drošās sliedēs, gan arī paša bērna drošības izjūtai. Bērnam jāzina, ka viņš nav viens plašajā pasaulē – mēs viņu pieskatām un palīdzam tajā noorientēties. Savukārt, pozitīva disciplinēšana, mūsuprāt, ir robežu turēšana ar atbalstošu un cieņpilnu, ne pazemojošu pieeju.
Uz kā būvēt robežas?
Nereti, runājot par disciplinēšanu, dzirdam jautājumus par to, kādas konkrētas metodes lai lieto un kā lai īsti koriģē bērna nevēlamo uzvedību. Uzmanības centrā, šķiet, ir bērns un viņa rīcība, kas neatbilst vēlamajam. Taču mēs aicinām pakāpties soli atpakaļ un ieraudzīt “lielo bildi” – pozitīvas disciplinēšanas pamats ir pats pieaugušais un viņa prasmes un stratēģijas. Šeit uzsvērsim trīs pamata principus:
Kontakts ar bērnu. Ja vēlamies ar bērnu sadarboties, mums ir jāieliek pamati – nepieciešams labs kontakts, kas veidojas, veltot bērnam uzmanību (ne tikai tad, kad kaut kas izdarīts nepareizi!), spēlējoties, runājot un ieklausoties, attīstot bērnā veselīgu pašvērtējumu, pārrunājot iespējamās grūtības un liekot pamatus bērna spējai uzticēties pieaugušajam.
Skaidri noteikumi. Lai cik pašsaprotami tas neizklausītos, jāatgādina – lai bērns varētu ievērot noteikumus, viņam tie ir jāzina un jāsaprot. Pirmsskolā te īpaši jāpievērš uzmanība tam, lai noteikumi būtu pēc iespējas saprotamāk un īsāk noformulēti, turklāt atbild uz jautājumu “kā darīt”, nevis “kā nedarīt”. Ļoti laba prakse ir noteikumus veidot kopā ar bērniem un vēl beigās katram tos “parakstīt”. Tāpat jāatceras, ka bērna smadzenes vēl tikai attīstās, tāpēc nevaram sagaidīt tūlītēju paklausību. Svarīgi atcerēties: jo mazāks bērns, jo mazāk viņš spēj (nevis negrib!) paturēt prātā un ievērot visus mūsu noteikumus. Turklāt ir dabiski robežas arī palaikam pārbaudīt – vai tās vēl ir spēkā, tāpēc jāpiedomā pie konsekvences un noteikumu nemainīguma atkarībā, piemēram, no mūsu noskaņojuma.
Pozitīvs pastiprinājums. Lai gan vēsturiski bērnu mācīšanās process ir balstījies uz kļūdu izķeršanu un labošanu, daudz vērtīgāk ir koncentrēties uz to – kā tad vajag darīt? Ja mēs iedarbināsim robežas tikai tad, kad tās tiek pārkāptas, bērnam būs grūtāk nostiprināt vēlamos uzvedības modeļus, tāpēc iesakām īpaši piedomāt pie iedrošinājumiem un mazo sasniegumu svinēšanas, lai stiprinātu sociālās prasmes un bērna motivāciju ar prieku.
Sodi – kārtība uz greiziem pamatiem
Jāatzīst, ka netrūkst cilvēku, kam sods joprojām šķiet efektīvs bērna uzvedības koriģēšanas veids, tomēr tas drīzāk māca ar bailēm un satraukumu, nevis ar izpratnes veidošanu par to, kā darīt labāk. Ja “soģis” kādā reizē nebūs līdzās, bērns, visticamāk, neizdarīs pareizo izvēli, jo iekšējā motivācija nebūs izveidota. Jā, mēs varam pielietot dabiskās sekas – ja bērns nepavisam neievēro viņa vecumam atbilstošus noteikumus, varbūt viņš nevar piedalīties šajā spēlē, tomēr “sankcijām” nevajadzētu kļūt par pirmo un galveno līdzekli pedagoga rokās. Ilgtermiņā tas traucē bērna un pedagoga attiecībām un spējai uzticēties. Protams, fiziski sodi kā pēriens, raustīšana, izolēšana bez pieaugušā klātbūtnes vai emocionāla pazemošana nav attaisnojami nekādā gadījumā. Cenšoties ieviest mūsu kārtību, mēs nedrīkstam neievērot arī paša bērna ķermeņa un emocionālās robežas.
Bērns dara labāko
Ikdienas darbā aicinām atcerēties: bērns dara labāko, ko šai vecumā un situācijā spēj. Un, ja nespēj, iespējams ir kādas grūtības, ko varam palīdzēt risināt, vai trūkstošas prasmes, ko kopīgi ar vecākiem varam audzēt. Aicinām saglabāt ieinteresētību – par ko šī bērna uzvedība mums stāsta? No kurienes nāk šis impulss? Kā varam bērnu labāk atbalstīt?
Bērns ļoti daudz mācās no mūsu izturēšanās, vārdiem un izteiksmes veida, tāpēc aicinām izmantot ikvienu iespēju demonstrēt cieņpilnu izturēšanos – gan komunikācijā ar bērniem, gan kolēģiem un bērnu vecākiem.
Resurss pirmsskolām: www.drosaberniba.lv
Disciplinēšanas padomu kartītes: https://drosaberniba.lv/emacibas/kursi/10_Disciplinesanas_kartites.pdf
Raksts sagatavots žurnālam “Pirmsskolā” 09.09.2024.