Atkal ir jauns sākums, jauna iespēja ikvienam no mums gan lieliem, gan maziem kļūt labākiem, gudrākiem un laimīgākiem.
Gadu mija daudziem no mums ir pārdomu laiks, kad meklējam dažādas atbildes, bet kāds viedais ir teicis: ” Dzīvē daudz svarīgāk ir meklēt pareizos jautājumus, nevis pareizās atbildes”.
Jā, tā ir patiesība, ka mūsdienās pastāvēt ģimenei un audzināt bērnus ir kļuvis daudz sarežģītāk nekā tas bija agrāk. Mūsu pasaule ir pilna ar jaunām idejām, risinājumiem, tehnoloģijām, notikumiem, viss notiek nemitīgā skrējienā. Ar laiku mēs iemācāmies, ka vienīgā pastāvīgā lieta dzīvē ir nemitīgās pārmaiņas. Pat zinātnē runā par to, ka nekad vēsturē vecāki nav bijuši tik nepārliecināti par vecāku lomu un audzināšanas principiem kā tas ir mūsdienās. Tomēr mums katram un visiem kopā ir jāspēj atrast ceļš un ticība, ka spēsim pārvarēt grūtības. Iepazīstot savas bailes, mācoties no izaicinājumiem, mācoties no citu pieredzes, mēs varam kļūt stiprāki, gudrāki, iejūtīgāki. Un vienmēr svarīgi paturēt prātā, ka MĪLESTĪBA ir vissvarīgākā dāvana mūsu bērniem.
Bērni izaug pateicoties milzīgam vecāku darbam un beznosacījuma mīlestībai. Un pat tad, kad šķiet, ka bērni ir nepateicīgi, mēs vienmēr varam būt pateicīgi paši sev- nevis nosodīt savu nevarēšanu vai nemācēšanu, bet saskatīt savus centienus un meklējumus pārvarot šķēršļus.
Kaut mums visiem pietiktu drosmes grūtības saskatīt kā iespējas un būt pateicīgiem par savu un līdzcilvēku ieguldīto darbu un gudrību mācoties kļūt par labākiem vecākiem.
Kaut bērni spētu saskatīt savos vecākos dzīvesgudrību, mīlestību, paļaušanos.
Kaut mums vecākiem pietiktu pacietības un paļāvības ļaut bērniem mācīties no viņu pašu kļūdām. Tikai caur pieredzi, nevis brīdinājumiem un pamācībām, izaug stiprs cilvēks.
Kaut mums pietiktu spēka vienmēr mīlēt savus bērnus, mīlēt bez nosacījumiem.
Kaut mums pietiktu laika un drosmes uzdot jaunus jautājumus, savu ceļu ejot.