Kā bērniem mācīt problēmrisināšanas prasmes

Varas cīņa starp vecākiem un bērnu veicina atsvešināšanos, dusmas, aizvainojumu un pat pazemina pašvērtējumu. Savukārt emocionāla tuvība un savstarpēja uzticēšanās veicina mācīšanos un dzīves prasmju veiksmīgu apguvi.

KĀ palīdzēt bērniem attīstīt pašdisciplīnu, atbildību, sadarbības un problēmrisināšanas prasmes “cīņas situācijās”

  1.  Pieņemsim konkrētu lēmumu un rīcības plānu. Piemēram: “Es lasīšu pasaku pēc tam, kad būs iztīrīti zobi” vai “Es braukšu tikai tad, kad visi būs piesprādzējušies” , vai “Es apstāšos ceļa malā, ja bērni mašīnā strīdēsies” utml.
  2. Realizējot pieņemto lēmumu, būsim sirdsgudri (laipni un konsekventi vienlaicīgi). Bērni mācās ne tik daudz no mūsu vārdiem, kā no mūsu attieksmes un darbiem. Piemēram, apstādinot mašīnu ceļa malā, kad bērni strīdās, darīsim to bez dusmām un kliegšanas.
  3. Pozitīva “Pārtraukuma metode”. Izmantosim to nevis kā “sodīšanas” metodi, bet gan, lai samīļotu un iedrošinātu bērnus.
  4. Centīsimies neradīt bērnos apjukumu. Bērni tik bieži tiek sodīti par to vien, ka izzina pasauli un meklē atbildes uz saviem jautājumiem. Būsim atsaucīgi un palīdzēsim rast atbildes uz viņu jautājumiem.
  5. Iesaistīsim bērnus dienas režīma un veicamo darbu plānošanā.
  6. Uzdosim bērniem jautājumus un veicināsim ikdienišķu “prātošanu” par lietām. Kā mēs ēdīsim, ja tu nesēdi pie galda? Kāda bija mūsu noruna? Ko mēs varētu darīt, lai radušos problēmu atrisinātu? utt.
  7. Ļausim bērniem piedalīties problēmrisinājumu meklēšanā. Uzklausīsim viņu idejas.
  8. Veidosim un ikdienā lietosim “atslēgvārdu” sarakstu. Piemēram: Mantas. Mājasdarbi. Drēbes. Zobi. u.c.
  9. Mācīsim bērniem sadarbību. Piemēram:” Es nevaru tevi piespiest sakārtot mantas, bet man ļoti vajadzīga tava palīdzība”.
  10. Klausīsimies savos bērnos. Centīsimies ne tikai sadzirdēt, ko viņi saka, bet arī saprast, ko viņi domā.
  11. Piedāvāsim izvēles iespējas. Piemēram: “Vai tu mājas darbus pildīsi pirms vakariņām vai pēc tām” vai “Tu šodien uzklāsi vakariņu galdu vai novāksi”.
  12. Būsim radoši. Mācīsim bērniem dzīvi caur “spēli”. Piemēram, dungosim vai dziedāsim, kamēr darbiņš tiek veikts, iejutīsimies pasaku tēlos. Tas rada tuvību un uzticēšanos.
  13. Darīsim KOPĀ ar bērniem.
  14. Samīļosimies un apskausimies. Reizēm pietiek ar vienu apskāvienu, lai izmainītu gan bērna, gan mūsu pašu uzvedību.

 

Atradīsim laiku, lai BŪTU KOPĀ.