Kāpēc pēršana nedarbojas

Mūsdienās vardarbība pret bērnu ir kļuvusi par nopietnu problēmu, kas uztrauc gan vecākus, gan profesionāļus. Pētījums atklāj, ka tieši vecāku prasmju un zināšanu trūkums ir būtisks vardarbības pret mazu bērnu riska faktors…

Tāpēc mēs esam par gudriem un zinošiem vecākiem!!!

Kāpēc pēršana nedarbojas?

  • Bērna pēršana rada atriebības kāri, izraisa dusmas, pazemojumu un bailes.
  • Pēršana nepalīdz bērnam iemācīties, kā risināt problēmas un kā uzvesties labāk.
  • Ja bērns nepārstāj nepieņamami uzvesties, nereti sišana pāriet nākamajā stadijā- piekaušanā, siksnas izmantošanā.
  • Bieži vecāki pēc pēršana jūtas vainīgi.
  • Sišana un pēršana veicina bērna neuzticēšanos vecākiem. Bērns sāk ienīst vecākus, baidīties no tiem. Tas pasliktina bērnu un vecāku attiecības.
  • Pēc pēršanas bērniem bieži rodas emocionāli traucējumi.
  • Mazi bērni, kas tiek pērti, dažkārt kļūst pārlieku paklausīgi (vēlāk ar viņiem ir viegli manipulēt) vai ļoti dusmīgi un negodīgi.
  • Kad bērnus sit, daži no viņiem sāk sist pretī, un tad, iespējams, ka situācija kļūst ļoti vardarbīga.
  • Sitot bērnu, vecāki parāda tādu uzvedību, ko nevēlas redzēt savos bērnos.
  • Bērni, kas tiek pērti un sisti, ir daudz agresīvāki nekā bērni, kuri nav pērti un sisti.
  • Pēršana noniecina bērnu.
  • Pēršana noniecina vecāku.

Ikvienam bērnam ir vajadzīga disciplīna, lai viņš varētu justies droši un varētu pilnvērtīgi attīstīties. Tomēr, ja disciplīna ir sišana, pēršana un kliegšana, bērnam izveidojas negatīvs paštēls un vecāki vēl aizvien jūtas saniknoti, un situācija paliek neatrisināta. Daudzi vecāki ir atklājuši, ka daudz vērtīgāk ir mācīt bērnam, ko darīt, nekā nemitīgi atgādināt, ko nevajadzētu darīt.

13 alternatīvas pēršanai un kliegšanai

  1. Pirms reaģējiet, paskatieties uz situāciju caur bērna acīm. Kļūt neatkarīgam ir nozīmīga daļa no pieaugšanas.
  2. Lieciet, lai bērns sēž krēslā un neceļas no tā tik minūtes, cik viņam ir gadu. Novietojiet šo krēslu garlaicīgā, taču bērnam drošā vietā.
  3. Ja bērns salauž kādu rotaļlietu, nepērciet vietā jaunu. Tad bērns sapratīs tās vērtību.
  4. Ja bērns kliedz, maigi, bet stipri turiet viņu sev klēpī, pašūpojiet viņu, līdz bērns nomierinās.
  5. Par noteikumu pārkāpšanu liedziet bērnam privilēģijas- piemēram skatīties multfilmas TV.
  6. Aizvediet bērnu prom no nedrošām lietām vai vietām. Iedodiet viņam kādu ” drošu” rotaļlietu.
  7. Dodiet bērnam tādas izvēles iespējas, ar kurām jūs varat sadzīvot. Piemēram: ” Tu vari tagad uzklāt galdu un pēc tam iet laukā spēlēties, vai tu vari neklāt galdu un neiet laukā spēlēties”. Svarīgi piedāvāt ne vairāk kā divas izvēles.
  8. Paskaidrojiet, ka slikta ir bērna uzvedība, nevis pats bērns.
  9. Esiet labi piemēri.
  10. Sagaidiet no sava bērna labu uzvedību, un, visdrīzāk, jūs tādu arī saņemsiet.
  11. Kopīgi izstrādājiet ģimenes noteikumus. Pielieciet tos tur, kur visi labi var redzēt.
  12. Sakiet bērniem labas lietas, uzslavējiet viņus.
  13. Esiet godīgi gan pret sevi, gan bērnu. Nereti mēs mānām sevi un negribam redzēt TIK pašsaprotamas lietas.

Lai mums visiem pietiek spēka, pacietības un gudrības izaudzināt emocionāli veselus un stiprus bērnus.