Pat visgudrākie, pacietīgākie un savaldīgākie no mums kādreiz kļūdās. Bērni zin, ka arī pieaugušie pieļauj kļūdas, tāpēc jo īpaši svarīgi ir prast atvainoties un lūgt piedošanu bērniem. Atzīt savas kļūdas nemaz nav tik viegli, bet tas ir ļoti svarīgi. Tas ir nozīmīgs solis, lai “kļūdu” atstātu pagātnē un spētu dzīvot uz priekšu. Mums jāprot bērniem iemācīt, ka “kļūdas” nav jānes sev līdzi visu dzīvi un pašiem jāspēj pieņemt tās un piedot sev. Atvainojoties, mēs mācām bērniem uzņemties atbildību par nepareizo rīcību.
Kā atvainoties bērniem
- Svarīgi atvainoties cik drīz vien tas iespējams. Bērni lietas redz un notikumus uztver tieši. Konfliktus un nesaskaņas spēj analizēt tikai notikuma brīdī, tāpēc svarīgi vēlamo uzvedības modeli realizēt uzreiz.
- Pat tad, ja šķiet, ka vainīgs vēl kāds, svarīgi atvainoties par SAVU rīcību.
- Svarīgi atvainojoties izvairīties no “BET”. Gandrīz vienmēr gribas paskaidrot, attaisnot savu rīcību, tomēr tas ir lieki, jo “bet” nomāc un pat noliedz iepriekš pasacīto.
- Būtiski, lai atvainošanās būtu patiesa un no sirds. Formāli izskanējušas frāzes spēj sāpināt pat vairāk nekā, ja atvainošanās nav izskanējusi nemaz. Pavirša attieksme norāda nevien uz to, ka nepiedāvājam atvainošanos, bet tādējādi arī pasakam, ka bērnam nebija pamata kļūt bēdīgam, aizvainotam vai pazemotam.
- Ja vien tas iespējams, svarīgi kļūdu izlabot. Izdarīt pareizi!
- Mācīsim bērniem piedot. Piedošana ir ļoti nozīmīga dzīves mācība. Būsim pateicīgi par atvainošanos un piedosim pāridarījumus mūsu līdzcilvēkiem.
Kaut mēs prastu mācīties no savām kļūdām un kaut mums nebūtu dārgi par tām jāmaksā…