Pamātes un patēvi

Cik bieži daudziem vecākiem nākas dzirdēt frāzi: “Tu neesi īstā mamma vai īstais tētis”. To saka gan bērni, gan bioloģiskie vecāki, draugi, ģimenes locekļi, gan pedagogi. Tas ir kā mutisks atgādinājums tam, ko zina ikviena pamāte vai ikviens patēvs: Tev ir pilnīga atbildība (gluži kā bioloģiskajam vecākam), bet nav legālu tiesību. Tā ir nemitīga balansēšana starp iesaistīšanos un iesaistīšanos par daudz, savas lomas un nozīmes meklēšanu vecāku hierarhijas modelī. Reizēm var šķist, ka no šiem vecākiem sagaida neiesējamo: beznosacījuma mīlestību, laiku, pat naudu (gluži tāpat, kā to sniegtu bioloģiskie vecāki), izpratni, ka bērna un bioloģiskā vecāka attiecības vienmēr ir primārās. Audzināt bērnu jauktā ģimenes modelī, tas vienmēr ir izaicinājums un gandrīz nekad nav viegli!

Statistika rāda, ka mūsdienās visizplatītākais ģimenes modelis ir jauktais: ģimenes sistēmā ir pamāte vai patēvs. Nesaprašanās un emocionāli izaicinājumi ir neizbēgami.

Kas palīdz būt labai pamātei un patēvam

  1.  Esiet piesardzīgi savās gaidās. Jauktā ģimenes modelī ikvienam ir savas gaidas un situācijas redzējums. Neizrunātais un neapzinātais vienmēr radīs konfliktu. Neīstenotās cerības bieži rada vilšanos, dusmas un aizvainojumu. Vienmēr svarīgi domāt un runāt par to, vai gaidas ir reālas un taisnīgas, vai pārējie ģimenes locekļi ir informēti par jūsu gaidām. Būtiski neaizmirst, ka mēs varam kontrolēt tikai sevi un savas emocionālās reakcijas. Mums nav spējas ietekmēt un kontrolēt otra uzvedību un emocijas.  Neaizmirstiet būt godīgi arī paši pret sevi un savām gaidām par pamātes vai patēva lomu. Attiecības ar bērnu, kurš nav jūsu bioloģiskais bērns, nereti ir sarežģītas un reālā dzīve liek piedzīvot un jums kopā pārvarēt ne mazums grūtību.
  2. Izturieties ar cieņu…pat tad, ja ne vienmēr paši to saņemiet. Cieņpilna izturēšanās vienmēr bērniem ir kā mācība par morāli un vērtībām. Tas ir milzīgs izaicinājums ikvienam vecākam un prasa ļoti daudz pacietības. Centieties mācīt bērniem taisnīgu dzīvi un modelējiet situācijas, kur respektēts tiek gan bērns, gan jūs kā vecāks. Piemēram, ja bērns prasa, lai aizved viņu pie drauga, taisnīgi būs teikt: “Tu zini, ka es labprāt to darītu, bet tava šī rīta izturēšanās pret mani bija nejauka, netaisna, tādēļ šoreiz tevi aizvest nevarēšu. Varbūt nākamreiz”. Ziņa, ko tādējādi nododam bērniem: “Dots devējam atdodas”. Ikvienam ir izdevīgi, ja savstarpējās attiecības ir cieņpilnas. Un galu galā bērnu audzināšanā rezultāts ne vienmēr ir uzreiz redzams, bieži šīs mācības ir visas dzīves garumā.
  3. Apzinieties savus nodomus. Nereti jauktā ģimenes modelī ikviena nodomi ir atšķirīgi. Ir situācijas, kad viens no pieaugušajiem sagaida, ka visi pēc labākās sirdsapziņas centīsies veidot stabilu ģimeni, turpretī otra pieaugušā nodoms ir  pēc iespējas ātrāk “izslēgt” bērnu no jaunā ģimenes modeļa. Vienmēr runājiet ar visiem, kas iesaistīti jauktajā ģimenes modelī. Nebaidieties meklēt palīdzību un atbalstu situācijas risināšanā. Atšķirīgu nodomu gadījumā konflikts ir neizbēgams un risinājums vienmēr nepieciešams.
  4. Atcerieties KĀDĒĻ esiet šajā situācijā. Pieaugušie izdara izvēli dzīvot kopā un veidot jaunu ģimenes modeli. Kāpēc?Visbiežāk tā ir mīlestība!  Izvēloties BŪT šādā sarežģītā situācijā, pārvarēt aizvainojumu vai bezpēcīgumu palīdz skaidrā apziņa un atgādinājums KĀDĒĻ jūs to izvēlieties!
  5. Savstarpējā komunikācija ir atslēgvārds. Jauktā ģimenes modelī ļoti būtiski ir noteikumi gan par disciplīnu, gan ikviena gaidām. Tas ir sarežģīts savstarpējo attiecību jautājums gan pieaugušo starpā, gan starp vecākiem un bērniem.

Katrai ģimenei ir savs ceļš, kā kopā atrast piemērotāko plānu un modeli. Savstarpējā komunikācija un vienošanās par audzināšanas stilu, disciplinēšanas metodēm, lomām, gaidām ir ikviena veiksmīga ģimenes modeļa priekšnosacījums. Savstarpējās attiecības jauktās ģimenēs, jo īpaši sākumposmā, ir sarežģītas, bet tā ir arī iespēja atklāt jaunas un mīlošas attiecības. Reizēm piedzīvotie konflikti, pārvarētās grūtības un māka piedot, cilvēkus satuvina un iemāca dzīvi redzēt daudz spilgtākās krāsās un būt pateicīgiem par visām dzīves mācībām.