Pandēmijas ierobežojumu ietekmē lielākā daļa bērnu mācās no mājām un nenoliedzami daudz laika pavada interneta vidē – gan mācību, gan izklaides nolūkos. Diemžēl arvien agrākā vecumā bērni internetā sastopas arī ar porngrāfisku saturu, kas ne vien ietekmē bērnu uztveri par cilvēku attiecībām, bet reizēm arī pamudina “izmēģināt” redzēto ar citiem bērniem. Pētījumi liecina, ka katrā trešajā bērnu seksuālas izmantošanas gadījumā bērnam nodara pāri cits nepilngadīgais.
Kaitējoša seksuāla uzvedība ir bērnu seksuāla rakstura izteikumi vai darbības, kas neatbilst viņu vecumposmam un var nodarīt kaitējumu pašam vai citiem bērniem. Pāridarītājs var būt nedaudz vecāks, fiziski spēcīgāks vai intelektuāli attīstītāks bērns, biežāk – zēns, bet upuri parasti ir gados jaunāki zēni vai meitenes, nereti ar attīstības un mācīšanās traucējumiem. Kaitējoša seksuāla uzvedība var izpausties, piemēram, kā citu bērnu piespiešana aiztikt intīmās ķermeņa daļas, kā arī pornogrāfijas rādīšana, seksuālu draudu izteikšana, kailfoto izvilināšana un izplatīšana.
“Spriežot pēc “Dardedzē” nonākušajiem gadījumiem, pornogrāfijas skatīšanās un tās atdarināšana ar citiem bērniem ir gana bieži sastopams bērnu kaitējošas seksuālas uzvedības scenārijs. Kaitējoša seksuāla uzvedība bieži vien notiek starp sākumskolas vecuma bērniem – skolasbiedriem, kaimiņu bērniem un arī vienas ģimenes bērniem. Bērni grib būt kā pieaugušie, tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka arī šai jomā viņi atkārto to – īpaši tad, ja vecāki nav ar bērnu pārrunājuši to, kas ir pornogrāfija un kādas robežas attiecībā uz cita cilvēka ķermeņa aizskaršanu mēs nedrīkstam pārkāpt,” skaidro “Centrs Dardedze” klīniskā psiholoģe Līga Redliha.
“Mūsdienās vecāki nevar vienmēr būt klāt un pasargāt bērnu no fakta, ka internetā ir pieejama visdažādākā informācija. Taču mēs varam jau kopš mazotnes ielikt bērnos pamatus, kā viņš uztver sevi un saskarsmi ar citiem cilvēkiem: stiprināt bērnā izpratni par cieņu un piekrišanas nozīmi, skaidrot, kāds ir cilvēka ķermenis un kā tas strādā, kā arī – kādas robežas nevajadzētu pārkāpt. Ir svarīgi bērniem mācīt, ka ikviena cilvēka ķermenis ir viņa, tas ir īpašs un neviens nedrīkst tam darīt pāri vai piespiest darīt lietas, par kurām jūtamies neērti. Kad bērns patstāvīgi sāk lietot internetu, vecākiem jāskaidro bērnam, ka tur sastopams arī viņam nepiemērots saturs – kā vardarbība un pornogrāfija. Mums jāstiprina bērnos prasme atpazīt šādu saturu un atteikties no tā. Tāpat arī jāiedrošina runāt ar vecākiem par to, ja viņš redzējis vai piedzīvojis ko nepatīkamu, jo sirsnīgas, atklātas attiecības ar vecākiem ir labākā aizsardzība pret jebkura veida vardarbību.”
Uzzinot par to, ka mazs bērns ir skatījies pornogrāfiju vai arī pats veicis kaitējošas seksuālas darbības ar citu bērnu, vecāku tipiska reakcija mēdz būt satraukums un bažas, dusmas, sods un bērna kaunināšana vai arī gluži pretēji – pilnīga šī fakta ignorēšana un noliegšana. Bērni var izjust lielu kauna un vainas izjūtu, taču visvairāk viņiem nepieciešams atbalsts. Lai bērnam patiešām palīdzētu, ir ārkārtīgi būtiski, lai vecāks saglabā mieru un pārrunā ar bērnu notikušo viņa vecumam atbilstošā veidā – skaidro, ka mīlēšanās ir normāla daļa no pieaugušo attiecībām, bet pornogrāfija neataino īstas, patiesas intīmas attiecības – tas ir drīzāk teātris, kura ainiņas iespiežas mūsu prātā un var būt satraucošas. Tēmas pārrunāšanai var palīdzēt arī tādas grāmatas kā K. Dūves “Klikšķini šeit, Tomas!“, kā arī Drossinternets.lv apkopotie padomi “Kā rīkoties, ja bērns skatās pornogrāfiskus materiālus?“.
Ja bērns bijis iesaistīts kaitējošas seksuālas uzvedības gadījumā – neatkarīgi no tā vai viņš bijis pāridarītāja vai upura lomā, bērnam nepieciešama psihologa palīdzība, lai nostiprinātu veselīgu izpratni par ķermeņa robežām un drošību attiecībās ar citiem cilvēkiem.
Lai celtu izpratni par bērnu kaitējošu seksuālu uzvedību, “Centrs Dardedze” 23.martā rīko vebināru “Kaitējoša seksuāla uzvedība bērnu vidū: ieraudzīt un palīdzēt”. Tā kā kaitējošas seksuālas uzvedības pazīmes nereti pamana skolas personāls un citi speciālisti, vebināra mērķauditorija ir pedagogi, sociālie darbinieki, bāriņtiesu darbinieki, psihologi un psihoterapeiti, kuri ikdienā strādā ar bērniem un ģimenēm.