Pēdējā laikā “Centrs Dardedze” ir saņēmis vairākus jautājumus, kā lai skolā risina vienaudžu savstarpējās vardarbības situācijas, kuras veidojas nacionālu jautājumu dēļ: latvieši pret krievvalodīgajiem, krievvalodīgie pret ukraiņu bērniem un tamlīdzīgi. Jā, Eiropā notiek plašākā karadarbība kopš Otrā pasaules kara, Latvijā ierodas ukraiņu bērni ar ļoti skarbu pieredzi, un tā ir pilnīgi jauna situācija. Tajā pašā laikā, ja pašķetinām konkrēti Latvijas sabiedrībā vērojamo situāciju, varam saskatīt, ka pašlaik izgaismojušās problēmas – mobings skolās un neatrisināti nacionālie jautājumi – nav nekas jauns. Šīs problēmas gluži vienkārši ir ilgu laiku bijušas atstātas novārtā, bet tagad saplūdušas kopā un atklājas ar pilnu jaudu.
Veikla plākstera šai situācijai nav
Lai gan pirmā doma ir meklēt ātru recepti, kā novērst pazemojumus no Kārļa ‒ Aleksandram vai no Oļega ‒ Timuram, veikla plākstera šai situācijai nav – skolām ir jādomā par to, kāda vide veidota līdz šim un kā to uzlabot turpmāk. Pēc būtības, no bērnu viedokļa raugoties, nav lielas atšķirības, vai kāds tiek pazemots nacionalitātes vai kādas citas atšķirīgas iezīmes dēļ – viens bērns var negribēt sēdēt otram blakus gan tāpēc, ka viņš nāk no trūcīgākas ģimenes, gan tāpēc, ka otram bērnam ir īpašas vajadzības, gan arī ģimenē lietotās valodas dēļ. Šādas situācijas skolā nav jaunums, tāpēc arī problēmas risināšanai varam izmantot tās pašas pieejas, kas tiek izmantotas citās mobinga situācijās.
Mēs nevaram izmainīt dažādās ģimenēs valdošās nacionālās pārliecības, bet mēs varam (un mūsu pienākums ir) skolas vidē regulēt bērnu attiecības. Arī tad, ja līdz šim preventīvi pasākumi nav ieviesti, nekad nav par vēlu sākt.
Ko skolas var darīt skolas vides uzlabošanā?
Attieksme un zināšanas. Darbs ar vardarbības novēršanu vienmēr sākas tad, kad vardarbība vēl nav notikusi – ar preventīviem pasākumiem. Ikvienā skolā viss sākas ar vadības attieksmi un personāla stiprināšanu – skolas pedagogiem ir nepieciešamas zināšanas par vardarbību, tai skaitā mobingu, tās atpazīšanu un jābūt iedrošinātam noteikti reaģēt un iesaistīties situācijas risināšanā, neuztverot to kā “bērnu pašu darīšanu”.
Vadība un komandas atbalsts. Svarīgi, lai pedagogs jūt arī savas vadības un komandas atbalstu problēmsituāciju risināšanā, nevis būtu viens pats cīnītājs. Te ļoti palīdz skaidri skolas vadības izstrādāti algoritmi – plāns, kā jārīkojas bērnu savstarpējas vardarbības gadījumā: kā apturam situāciju, kad iesaistām psihologu vai sociālo pedagogu, kad zvanām vecākiem. Vēlams, lai skolas vadība, piemēram, iknedēļas sanāksmē interesējas par to, kādi riski tiek novēroti un kā tiek risināti, lai neatstātu visu uz pedagoga pleciem. Attiecībā uz nacionāliem jautājumiem jāatgādina arī tas, ka ANO Bērnu tiesību konvencija aizliedz jebkāda veida diskrimināciju, tāpēc skolas kolektīvā nacionāliem aizspriedumiem nav vietas.
Skaidri noteikumi bērniem. Ja skolas personālam ir skaidrs plāns, tāds ir nepieciešams arī pašiem skolēniem, tāpēc vēl viens svarīgs solis ir skaidru noteikumu izveidošana bērniem – tai skaitā ietverot jautājumus par to, kā mēs sagaidām jaunus skolēnus, kā mēs viens pret otru izturamies, kā rīkojamies konfliktsituācijās. Šādus noteikumus vajadzētu izstrādāt kopā ar bērniem, informēt par tiem arī vecākus, un turpmāk varam uz tiem atsaukties arī situāciju risināšanā. Vienojoties par kopīgiem uzvedības principiem, skolēni var parakstīt “līgumu” ar klasi vai skolu.
Droša vide. Mobinga prevencijā būtiski pievērst uzmanību fiziskās vides iekārtošanai – kādas aktivitātes starpbrīžos bērniem ir pieejamas, vai ir kāda atpūtas telpa, telpas ārpusklašu aktivitātēm. Savukārt pozitīvas psiholoģiskās vides veidošanā palīdzēs izglītojošas aktivitātes un diskusijas par toleranci, vienaudžu savstarpējo vardarbību un cilvēktiesībām, grupu vienojošas aktivitātes, darbs komandās, veicinot dažādas bērnu kombinācijas, un aktivitātes, kas rada pozitīvas emocijas skolēnu vidū. Tāpat svarīgi veicināt labu skolotāja un skolēna attiecību veidošanos.
Sociāli emocionālās prasmes. Vēl viens lielais virziens ir sociāli emocionālās prasmes un to stiprināšana – kā bērnu, tā arī pašu skolas darbinieku vidū. Tas, cik labi spēsim atpazīt un vadīt savas emocijas, lielā mērā ietekmēs arī mūsu attiecības ar apkārtējiem, tāpēc šīs prasmes ir regulāri jātrenē. Ukrainas iebrukuma pirmajās dienās un nedēļās dažādas emocijas bija ļoti spēcīgi pārņēmušas pieaugušo prātus, ko lielā mērā juta un pārņēma arī bērni, tāpēc ir tikai normāli, ka mēs to neignorējam un par tām runājam arī skolā. Vēlams arī meklēt veidus, kā bērni var izreaģēt savas emocijas – dusmas, bailes, trauksmi ‒ nekaitīgā veidā: dienas sākumā “izmērot” katrs savu emocionālo temperatūru, kustībās vai komandu saliedējošās aktivitātēs. Ja trauksmi mēģināsim ignorēt, tā gan traucēs koncentrēties mācībām, gan arī var izpausties agresijā pret citiem. Bērnu savstarpējās vardarbības un mobinga novēršana ir sistemātisks ilgtermiņa darbs, taču tas noteikti palīdz arī akūtu situāciju risināšanā.
Psiholoģisks atbalsts pēc kara pieredzes. Ja gaidāma ukraiņu bērnu pievienošanās klasei, ir svarīgi jau pirms tam sagatavot skolas personālu un klasi, pārrunājot līdzšinējo klimatu klasē un to, kā bērns tiks sagaidīts un atbalstīts. Ļoti iespējams, ukraiņu bērniem būs nepieciešams arī individuāls psiholoģisks atbalsts pēc kara pieredzes, taču svarīgi neatstāt to tikai viena psihologa ziņā – ikvienam pieaugušajam, kurš strādā ar ukraiņu bērniem, būtu jāzina pamata lietas par to, kādas reakcijas bēgļu bērnos varētu būt vērojamas un kā uz tām iejūtīgi reaģēt. Kopīgs skolas plāns noteikti palīdzēs.
Lai palīdzētu bērnu vecākiem, pedagogiem un citiem tuvajiem cilvēkiem labāk izprast, kā atbalstīt bērnu pēc vardarbības vai psiholoģiskas traumas pieredzes un sniegt lielāku drošības izjūtu, “Centrs Dardedze” piedāvā bez maksas noskatīties vebināra ierakstu “Kā palīdzēt bērnam pēc traumatiska notikuma vai vardarbības?”, kas šobrīd pieejams latviešu un krievu valodās (atrodams šeit).
Autors: Agnese Sladzevska, “Centrs Dardedze” prevencijas daļas vadītāja
Sagatavots žurnālam “Skolas vārds”