Ikviena bērna veselīgā attīstībā svarīga ir tēva loma. Pasaulē pēdējo 30 gadu laikā tēvu iesaiste bērnu audzināšanā ir pētīta ļoti detalizēti. Virkne pētījumu atklāj, ka tēvu iesaistīšanās bērnu audzināšanā atstāj nozīmīgu ietekmi ne tikai uz viņu bērnu sociālo, emocionālo un kognitīvo attīstību, bet arī uz sievām un viņu pašu kā pieaugušu vīriešu attīstību un pilnveidošanos.
Tēvu iesaistīšanās būtiski ietekmē bērnu kognitīvo attīstību. Pētījumi rāda, ka zīdaiņi, kuru tēvi ikdienas iesaistās mazuļu aprūpē un veido ciešu emocionālo kontaktu ar jaundzimušo, ir attīstītāki. Pieaugot šie bērni ir kognitīvi spējīgāki, labāki problēmu risinātāji un ar augstāku IQ. Skolas vecuma bērni, kuru tēvi iesaistās bērnu audzināšanā un savstarpējo attiecību veidošanā, ir akadēmiski spējīgāki, ar labākām sekmēm. Šiem bērniem daudz retāk raksturīgas uzvedības problēmas skolā, apmeklējuma problēmas un nesekmības. Vairums no viņiem izaug par atbildīgiem, veiksmīgiem, zinošiem un emocionāli apmierinātiem jauniešiem.
Tēvu iesaistīšanās būtiski ietekmē bērnu emocionālo attīstību un pašsajūtu. Zīdaiņi, kuru tēvi iesaistījušies mazuļa aprūpē, daudz biežāk veido drošo piesaisti, ir daudz elastīgāki stresa situācijās, daudz spējīgāki un ieinteresētāki pasaules izzināšanā. Pētījumi pierāda, ka tēvu iesaistīšanās ir saistīta arī ar bērnu pozitīvu pieredzi un apmierinātību ar dzīvi. Bērni, kuru tēvi iesaistās viņu audzināšanā, ir tolerantāki, izturīgāki stresa situācijās, ir prasmīgāki un resursiem bagātāki risinot problēmsituācijas. Šiem bērniem piemīt laba paškontrole un iniciatīva. Jaunieši, kuriem bijuši aprūpējoši un emocionāli pieejami tēvi, ir ar augstāku pašapziņu, ir uzticami, neatkarīgi un veiksmīgi veido karjeru. Noteicoša ir tēva un bērna attiecību kvalitāte. Bērni jūtas daudz labāk, ja viņiem ir drošas, atbalstošas, emocionāli tuvas un aprūpējošas attiecības ar tēvu.
Tēvu iesaistīšanās būtiski ietekmē bērnu sociālo attīstību. Tas veido bērna sociālās prasmes un attiecību modeļus ar apkārtējiem. Bērni, kuru tēvi iesaistījušies viņu audzināšanā, daudz veiksmīgāk veido pozitīvas attiecības ar vienaudžiem, ir prasmīgāki konfliktu risināšanā un daudz retāk piedzīvo negatīvas emocijas spēlējoties ar vienaudžiem. Šie bērni aug iejūtīgāki un saprotošāki, labi spēj socializēties. Tēvu aprūpe un emocionāls tuvums nosaka un veido bērna morāles principus, vērtību sistēmu un spēju ievērot noteikumus. Tēvu iesaistīšanās pasargā bērnus no delikventas uzvedības. Šie bērni retāk zog, lieto alkoholu un narkotikas, kā arī piedzīvo depresiju.
Zēniem, kuri izauguši bez tēva, daudz biežāk ir grūtības ievērot noteikumus, grūtības veidot stabilu vērtību sistēmu, veselīgus morāles principus un grūtības attīstīt taisnīguma sajūtu. Meitenes, kuras augušas bez tēva, daudz biežāk melo, krāpj un neizjūt nožēlu vai vainas sajūtu. Gan zēniem, gan meitenēm, kas auguši bez tēva, ir sliktāka dusmu un seksualitātes impulsu kontrole un vājāka labā/ ļaunā, pareizā/nepareizā izpratne un sajūta. Bērni, kuri izauguši bez tēva, vidēji daudz biežāk izvēlas vienaudžus ar deviantu uzvedību, ir ar augstāku risku piedzīvot fizisku un emocionālu vardarbību.
Tēvu ieguvumi. Tēvi, kuri iesaistās savu bērnu audzināšanā, jūtas daudz pārliecinošāki un veiksmīgāki kā vecāki, izjūt prieku un gandarījumu par iesaistīšanos audzināšanas procesā un jūtas drosmīgāki risinot problēmsituācijas. Tēvi, kuri iesaistās bērnu audzināšanā, daudz biežāk piedzīvo prieku par bērnu attīstību un emocionāli tuvo attiecību veidošanu ar bērnu. Viņi kļūst psihosociāli nobriedušāki, izjūt daudz lielāku gandarījumu par savu dzīvi, retāk piedzīvo stresa situācijas, ir iejūtīgāki un saprotošāki attiecībās ar apkārtējiem. Daži pētījumu rezultāti liecina, ka tēvu iesaistīšanās korelē ar laulību jeb pieaugušo attiecību stabilitāti. Tēvi, kuri iesaistījušies bērnu audzināšanā, daudz biežāk jūtas laimīgi precējušies pat pēc 20 laulībā nodzīvotiem gadiem.
Laulībai un pieaugušo attiecību modeļiem ir nozīmīga saistība ar tēvu iesaistīšanos bērnu audzināšanā. Pieaugušo attiecības ir būtisks konteksts vīrieša kā tēva pieredzē. Vīrieši daudz vieglāk un prasmīgāk izprot tēva lomu, ja vecāku savstarpējās attiecības ir harmoniskas. Konflikti starp sievieti un vīrieti, pasliktina tēva-bērna attiecības. Pozitīvas vecāku savstarpējās attiecības palīdz bērniem mācīties būtiskas sociālās prasmes.
Lai mums izdodas būt stipriem, lai mums izdodas būt atbildīgiem un lai mums izdodas iedrošināt vienam otru būt labiem vecākiem un izaudzināt veselus un laimīgus bērnus…
*Rakstā atspoguļoti The Canadian Father Involvement Initiative apkopotu pētījumu dati.