Ir desmitiem veidu, kā mūs māca kļūt par labākiem vecākiem un audzināt bērnus pareizi. Mūs māca masu mediji, radinieki, citi vecāki, vienvārdsakot, mēs pieaugušie tāpat kā mūsu bērni apjūkam informācijas gūzmā. Mēs nemitīgi salīdzinām sevi ar citiem, saņemam daudz vērtējumu un nosodījumu no apkārtējiem, kā rezultātā jūtamies apjukuši, jo vienas pareizās atbildes nav. Tāpēc nereti speciālisti iesaka ieklausīties mūsu katra iekšējā balsī un sajūtā par to, kas mūsu bērnam būtu vislabākais un piemērotākais, jo tieši mēs vecāki pieņemam lēmumus, kas būtiski ietekmē bērnu dzīvi. Tādēļ jo īpaši svarīgi atrast mirkli, lai sadzirdētu un saprastu mūsu pašu domas. Viena no svarīgākajām lietām, kas palīdz pieņemt lēmumus, ir atbildības izprašana. Vai mēs vecāki esam atbildīgi par visu bērna dzīvē notiekošo?
Tas, par ko mēs nevaram būt atbildīgi:
- Ka bērni ir priecīgi un laimīgi visu laiku. Protams, ikviens no mums cenšas sagādāt prieku un padarīt bērnu laimīgu, bet mēs arī apzināmies, ka dzīvē būs daudz sarežģītu un ne tik priecīgu brīžu, ko mūsu bērni piedzīvos. Piemēram, bērni kļūst dusmīgi un nikni, kad uzstādām noteikumus un robežas, piemērojam sekas par viņu uzvedību utt. Ja audzinām bērnus atbildīgi, ne vienmēr pieņemam lēmumus, kas viņiem patīk.
- Ka saņemsim apkārtējo atbalstu un piekrišanu visos mūsu pieņemtajos lēmumos. Protams, visiem ir svarīgs citu pieaugušo atbalsts. Tomēr bērnu audzināšana ir ļoti individuāla ģimenes lieta. Tā nevar būt tiekšanās un piemērošanās populārākajam viedoklim.
- Ka spēsim kontrolēt bērna dzīvi. Ikviens mēs esam ar savām domām, vēlmēm un idejām. Mēs nevaram kontrolēt savu bērnu dzīvi, bet varam ietekmēt to izstrādājot noteikumus, nospraužot robežas, piemērojot sekas un mācot dzīvi.
- Ka vienmēr izdarīsim lietas un pieņemsim lēmumus bērna vietā. Ir svarīgi ļaut bērniem cīnīties, ļaut mācīties izdarīt lietas, kas viņiem ir pa spēkam. Ļaut mācīties iegūt pašiem savu pieredzi.
- Ka vienmēr spēsim būt SUPERmammas un SUPERtēti. Mums nav jāspēj viss izdarīt perfekti, svarīgi ir nozīmīgie mērķi un mazās lietas, ko paveicam ikdienas.
Tas, par ko mēs esam atbildīgi:
- Ka pieņemam sarežģītus un reizēm nepopulārus lēmumus bērnu interesēs. Ne vienmēr mūsu pieņemtie lēmumi ir sīki un detalizēti jāapspriež ar bērniem. Piemēram: “Tas NAV DROŠI” ir pietiekams skaidrojums, kāpēc aizliedzam bērnam lekt no tramplīna. ” Tas ir tavs darbs un tava atbildība” ir pietiekams skaidrojums, lai liktu skolniekam pildīt mājasdarbus, neiesaistoties nekādos ” ja nu”.
- Ka mācām bērnam būt patstāvīgam. Tā ir mūsu kā vecāku atbildība mācīt bērnam viņa vecumam atbilstošās prasmes, lai viņš spētu attīstīties un kļūtu patstāvīgs.
- Ka audzinām bērnus saprātīgi un atbildīgi. Tas nozīmē nospraužot robežas, mācot noteikumus, ieklausoties vienam otrā, pavadot laiku kopā.
- Ka tiekam galā ar dzīves līkločiem. Mēs visi zinām, ka dzīve mums sagādā gan vieglus, gan grūtus brīžus un reizēm tā sagriežas kājām gaisā. Tā ir pieaugušo atbildība tikt galā ar savām grūtībām. Bet arī bērnu dzīves met līkločus un arī bērni nonāk sarežģītās situācijās. Dzīvē tā notiek. Svarīgi palīdzēt bērnam meklēt pozitīvu veidu, kā tikt ar grūtībām galā. Tā ir mūsu kā vecāku atbildība, ka iemācām bērnam risināt problēmas un tikt galā ar grūtībām.
- Ka savu bērnu labā darām VISlabāko. Nereti mums nākas balansēt uz naža asmenss cenšoties saprast, kad darām par daudz un kad darām par maz. Laikam jau svarīgākais atcerēties, ka mūsu bērni ir izvēlējušies mūs par saviem vecākiem, jo esam katram no viņiem VISlabākā mamma un VISlabākais tētis.
Klausīsim savām sirdsbalsīm un necentīsimies būt tie, kas mēs neesam.