Vienmēr TIEŠI TAGAD ir īstais brīdis, lai mācītu bērniem saprast, ka gan viņu pozitīvā, gan negatīvā rīcība ietekmē apkārtējos. Pat tad, kad jūtamies pilnīgi izmisuši un bezspēcīgi, mums vecākiem svarīgi atcerēties un ticēt, ka bērna uzvedību var mainīt. Svarīgākā ziņa, kas jānodod mūsu bērniem: ikvienai cilvēka rīcībai ir sekas.
Disciplinēšana gandrīz vienmēr ir sarežģītāks uzdevums un ceļš vecākiem, nevis bērniem.
Ko vienmēr vērts atcerēties:
- Neviens mēs negribam būt “sliktais”, kurš pieņem lēmumus, nosaka noteikumus, par kuriem bērni nepriecājas. Taču robežu novilkšana un seku mācīšana gandrīz nekad nav viegla, tomēr ļoti, ļoti būtiska. Pat tad, kad sirds lūzt pušu redzot bērnus bēdīgus, mums vecākiem jāspēj būt stipriem un konsekventiem, nosakot robežas ar mīlestību.
- Konsekvences jeb sekas ir absolūta nepieciešamība ikvienam no mums pasaulē, kurā dzīvojam. Arī mēs pieaugušie ik dienas sastopamies ar savas rīcības sekām un tieši tas piešķir jo lielāku nozīmi mūsu kā vecāku centieniem iemācīt šo “dzīves pamatlikumu” arī bērniem. Šī principa apzināšanās palīdz justies droši pasaulē, kurā dzīvojam, tas palīdz saprast lietu un procesu kārtību, palīdz iemācīties plānot un paredzēt. Ikreiz, kad nospraužam robežas un piemērojam sekas bērna darbībai, mēs sakām: “Es tevi mīlu tik ļoti, ka šobrīd saku “nē”. Es vēlos, lai tu būtu drošībā un iemācītos izvēlēties sev labāko”.
- Vienmēr svarīgs ir sākums. Svarīgi, lai bērni zinātu, KO no viņiem sagaidām. Jābūt skaidrai izpratnei, ko nozīmē seku iestāšanās. Paskaidrot varam pavisam vienkārši: “Sekas ir tas, kas notiek, kad esam izdarījuši kaut ko labu vai sliktu”. Svarīgi stāstīt piemērus no mūsu pašu dzīves, piemēram:” Ja es pieskaros ugunij, es apdedzinu pirkstu un man ļoti sāp”, “Ja es neprotu būt draudzīgs ar apkārtējiem, man nav draugu”. Piemēri palīdz bērniem veidot priekšstatu par cēloņu- seku sakarībām un vieglāk pieņemt mājās un citur izstrādātos noteikumus. Veidojot noteikumus, svarīgi minēt sekas, kas iestāsies, ja notekums netiks ievērots.
- Izstrādāti noteikumi un tur paredzētās sekas palīdz mums vecākiem būt mierīgiem, nosvērtiem un sagatavotiem grūtām situācijām. Noteikumu saraksts ļuj izvairīties no dusmu uzplūdiem un bezspēcības sajūtas, kas pārņem brīdī, kad nezinām, kā rīkoties. Tas palīdz ikdienā pieturēties pie noteiktas lietu un uzvedību kārtības un izslēdz liekas diskusijas un “tirgošanos” par notikušo.
- Un, protams, ir lietas, ko labāk nedarīt nekad. Mums vecākiem jāiemācās adekvāti novērtēt bērna stiprās un vājās puses un sagaidīt bērna vecumam un temperamentam atbilstošu rīcību. Būtu gaužām aplami gribēt, lai 2gadnieks rāmi sēž koncerta laikā. Bērni līdz skolas vecumam nav gatavi klausīties vecāku “lekcijas” par labo un slikto, tāpēc daudz saprotamāka bērnam būs vienkārša un tieša valoda, piemēram, mēs otram nekad nesitam vai nekožam. Arī kliegšana un pēršana, kā zināms, nedarbojas, tas vienīgi rada apjukumu, dusmas un bezspēcību. Uzticēšanās un nemainīgi noteikumi un tiem piemērojamas sekas ir mūsu galvenais instruments bērnu disciplinēšanā.
Lai mums izdodas tieši tagad būt stipriem un par sevi pārliecinātiem vecākiem. Godīgi noteikumi un nemainīgas sekas to pārkāpšanas gadījumā māca bērniem mainīt savu uzvedību un uzņemties atbildību.