Normatīvais regulējums

Šajā sadaļā ir apkopota informācija par vardarbības pret bērnu definējumiem LR tiesību aktos – Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Krimināllikumā, kā arī Pasaules veselības organizācijas vardarbības pret bērnu definīcija.

Pasaules Veselības Organizācija vardarbību pret bērniem definīcija: “Vardarbību pret bērnu veido visas fiziskās un/vai emocionālās cietsirdības (nežēlības), seksuālās vardarbības, novārtā pamešanas vai nolaidīgas izturēšanās vai komerciālas vai savādākas ekspluatācijas formas, kas var izraisīt reālu vai potenciālu kaitējumu bērna veselībai, dzīvībai, attīstībai vai pašcieņai, bērnam atrodoties atbildības, uzticēšanās un/vai varas attiecību kontekstā” (WHO, 1999).

Bērnu tiesību aizsardzības likums

LR tiesiskajā regulējumā vardarbība pret bērnu tiek definēta Bērnu Tiesību aizsardzības likuma sadaļā “Likumā lietotie termini”.

  • vardarbība — visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība, vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu;
  • seksuāla vardarbība — bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu;
  • fiziska vardarbība — bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai;
  • emocionāla vardarbība — bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties pret viņa tuvinieku vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai);
  • nolaidība – bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana vai pavirša, nevērīga pildīšana;
  • pamešana novārtā – ilgstoša vai sistemātiska nolaidība pret bērnu, kas kaitē vai var kaitēt bērna attīstībai, vai rada bērnam fiziskas vai psihoemocionālas ciešanas;
  • bērna aprūpes pienākumu nepildīšana – bērna fizisko, emocionālo, sociālo vajadzību, veselības aprūpes un izglītības nenodrošināšana, kā arī bērna vecumam neatbilstoša aprūpe, kas ilgtermiņā apdraud bērna veselību un attīstību.

Krimināllikums

Savukārt, Krimināllikumā par krimināli sodāmām tiek atzītas šādas vardarbīgas izturēšanās pret bērnu formas:

1) Ar emocionālu un fizisku vardarbību saistītos nodarījumus, kuri Latvijā ir krimināli sodāmi, nosaka Krimināllikuma XIII nodaļa „Noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību” un XVII nodaļa “Noziedzīgi nodarījumi pret ģimeni un nepilngadīgajiem”. Attiecībā uz emocionālu un fizisku vardarbību pret bērniem, tie ir:

  • Tīšs smags miesas bojājums (KL 125.pants) – miesas bojājuma tīša nodarīšana, kas bīstama dzīvībai vai bijusi par iemeslu redzes, dzirdes vai kāda cita orgāna vai orgānu funkciju zaudēšanai, psihiskam vai citādam veselības traucējumam, ja tās saistīta ar vispārējo darbspēju paliekošu zaudējumu ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā vai izraisījis grūtniecības pārtraukšanu, vai izpaudies nelabojamā sejas izķēmojumā.
  • Tīšs vidēja smaguma miesas bojājums (KL 126.pants) – miesas bojājuma tīša nodarīšana, kas nav bīstama dzīvībai un izraisījusi ilgstošu veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju ievērojamu paliekošu zaudēšanu mazāk nekā vienas trešdaļas apmērā
  • Tīšs viegls miesas bojājums (KL 130.pants) – miesas bojājuma tīša nodarīšana, kas nav izraisījis veselības traucējumus vai vispārējo darbspēju zaudēšanu, kā arī par tīšu sišanu, ja tā nav izraisījusi minētās sekas.
  • Draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu (KL 132.pants) – draudi izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti.
  • Nepilngadīgā novešana līdz dzēruma stāvoklim, iesaistīšana nemedicīniskā ārstniecības un citu līdzekļu lietošanā, kas izraisa apreibumu (KL 173.pants) – nepilngadīgā apzināta novešana līdz dzēruma stāvoklim vai nepilngadīgā iesaistīšana nemedicīniskā ārstniecības vai citu līdzekļu lietošanā, kas nav narkotiskas vai psihotropas vielas, bet izraisa apreibumu, ja tā izdarīta, lietojot vardarbību vai draudus.
  • Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo (KL 174.pants) cietsirdīga vai vardarbīga apiešanās ar nepilngadīgo, ja ar to nepilngadīgajam nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas un ja tās nodarījušas personas, no kurām cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs.

2) Ar seksuālu vardarbību saistītos nodarījumus, kuri Latvijā ir krimināli sodāmi, nosaka Krimināllikuma XVI nodaļa „Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību”. Attiecībā uz seksuālu vardarbību pret bērniem, tie ir:

  • Izvarošana (KL 159.pants) – dzimumakts, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli vai par dzimumakts pret cietušā gribu, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo.
  • Seksuāla vardarbība (KL 160.pants) – seksuāla rakstura darbības nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi fiziskā saskarē ar cietušā ķermeni, ja tā izdarīta, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli vai pret cietušā gribu, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo.
  • Seksuāla rakstura darbības ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu (KL 161.pants) – dzimumakta, anāla vai orāla akta izdarīšana vai dzimumtieksmes apmierināšana pretdabiskā veidā, vai citādas seksuāla rakstura darbības izdarīšanu fiziskā saskarē ar cietušā ķermeni, ja tas izdarīts ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, un to izdarījusi pilngadīga persona.
  • Pavešana netiklībā (KL 162.pants) – sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas vai bezpalīdzības stāvoklī esošas personas pavešanu netiklībā, tas ir, par tādas seksuāla rakstura darbības izdarīšanu bez fiziskas saskares ar cietušā ķermeni nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi vai izraisīt dzimuminstinktu cietušajā, ja to izdarījusi pilngadīga persona vai ja tas izdarīts, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli vai pret cietušā gribu, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo.
  • Pamudināšana iesaistīties seksuālās darbībās (KL 162.1 pants) – sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas pamudināšana iesaistīties seksuālās darbībās vai šādas personas pamudināšana tikties ar mērķi izdarīt seksuālas darbības vai stāties dzimumattiecībās, izmantojot informācijas vai komunikācijas tehnoloģijas vai citu saziņas veidu, ja to izdarījusi pilngadīga persona.
  • Personas iesaistīšana prostitūcijā un prostitūcijas izmantošana (KL 164.pants) – nepilngadīgas personas prostitūcijas izmantošana; sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas pamudināšana, iesaistīšana vai piespiešana nodarboties ar prostitūciju.
  • Sutenerisms (KL 165.pants) – tādas personas (t.sk. nepilngadīgas) izmantošana iedzīvošanās nolūkā, kura nodarbojas ar prostitūciju, personas nosūtīšana seksuālai izmantošanai.
  • Pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšana (166.pants) – pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas vai citu intīma rakstura izklaides ierobežošanas noteikumu pārkāpšana; tāda pornogrāfiska priekšnesuma apmeklēšana vai demonstrēšana vai tāda pornogrāfiska rakstura materiāla aprite, kurš satur bērnu pornogrāfiju, cilvēka seksuālas darbības ar dzīvnieku, nekrofiliju vai dzimumtieksmes apmierināšanu vardarbīgā veidā; nepilngadīgā pamudināšana, iesaistīšana, piespiešana piedalīties vai izmantošana pornogrāfiskā priekšnesumā vai pornogrāfiska rakstura materiāla izgatavošanā.

Lanzarotes konvencija

Lanzarotes konvencija ir Konvencija par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību, kuru ir pieņēmusi Eiropas Padome. Lanzarotes vārds Konvencijai dots pēc Spānijas salas Lanzarotes nosaukuma, kurā 2007. gada 25. oktobra Konvencija tika atvērta parakstīšanai.

Konvencija stājusies spēkā 2010. gada 1.jūlijā, kad to bija akceptējis noteikts skaits dalībvalstu, bet Latvija ir parakstījusi Konvenciju 2013. gada 7. martā.

Būtiskākie jautājumi, ko regulē Konvencija:

  • Precīzi definē un uzskaita darbības, kas atzīstamas par seksuālu vardarbību;
  • Definē kā seksuālu vardarbību arī darbības interneta vidē (piemēram uzmākšanās e-pastu sarakstē vai sociālajos tīklos) un arī gadījumos, kad upuris nav bijis tiešā fiziskā kontaktā ar pāridarītāju;
  • Paredz īpašu kārtību un pārbaudes personām uzsākot darba attiecības profesijās, kas strādā saskarsmē ar bērniem, t.sk. aizliegumu strādāt ar bērniem personām, kas notiesātas par seksuāliem noziegumiem.
  • Uzliek par pienākumu valstīm izstrādāt un realizēt programmas upuru un upuru ģimeņu atbalstam, t.sk. nodrošināt upuru īpašu aizsardzību izmeklēšanas un iztiesāšanas laikā;
  • Paredz skolu izglītības programmās iekļaut mācību vielu lai bērni būtu informēti par seksuālas vardarbības riskiem un apmācīti kā sevi efektīvi aizsargāt.
  • Uzliek par pienākumu valstīm izstrādāt un nodrošināt īpašas programmas un kontroles mehānismus seksuālo noziegumu izdarītājiem(īpašs seksuālo varmāku reģistrs).
  • Paredz pasākumus sabiedrības informēšanā, lai mudinātu indivīdus ziņot par izdarītiem seksuāliem noziegumiem vai to izdarīšanas riskiem.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumu analīze ŠEIT

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumus apkopojis un analizējis prokurors Māris Leja. (2011. gads)