Pateikt “nē”: prasme, kas var bērnu pasargāt

15.06.2021

Pateikt “nē”: prasme, kas var bērnu pasargāt

Bērni katru dienu atrodas kontaktā ar citiem cilvēkiem – mājās, skolā, uz ielas, veikalā un internetā. Lai arī savstarpējās attiecības ir nozīmīgas un bērnam daudz ko iemāca, tajās pastāv arī dažāda veida vardarbības riski. Tomēr par drošību attiecībās vai tās trūkumu visbiežāk iedomājamies tikai tad, kad noticis kas nelāgs. Zīmīgi, ka visvairāk ar vardarbības riskiem sastopas tie bērni, kuri ikdienā pieraduši pakļauties un nav apguvuši prasmes ieklausīties savās izjūtās. “Centrs Dardedze” kampaņas “Iedomājies sevi bērna vietā!” ietvaros aicina vecākus stiprināt drošu attiecību pamatus attiecībās ar saviem bērniem.

Jo es tā teicu

Kopš bērns sāk apzināties sevi kā patstāvīgu būtni 2-3 gadu vecumā, vecākiem nākas pamatīgi papūlēties, lai panāktu to, ka bērns ņem vērā vecāka norādes, pamazām apgūst mūsu noteikumus un iemācās dažādas prasmes. Varētu rasties jautājums – kāpēc lai es mācītu savam bērnam teikt “nē” – es taču vēlos, lai viņš man klausa. Taču bērna paklausībai ir arī otrs “grāvis”: pakļaušanās, kurā nav vietas sarunai, skaidrošanai, abpusējai sapratnei un uzticībai, bet kā pamatojums dominē “Tāpēc, ka es esmu pieaugušais un tu - bērns” vai “Tāpēc, ka es tā teicu”.

Mēs paši varbūt pat nepamanām mazās lietas, kurās nozīmīgi ietekmējam bērna spēju apzināties un pieņemt savas izjūtas – aizliedzam raudāt, piespiežam izēst tukšu šķīvi, stiprāk sagrābjam, bet tieši šie it kā sīkumi veido bērna attieksmi pret savu ķermeni un kalpos par pamatu tam, vai bērns savā dzīvē pieļaus vai demonstrēs jebkāda veida vardarbību. Dažkārt vecāki nejūt robežas arī labās lietās – tādās kā bērna mīļošana, apskaušana, bučošana, kutināšana, lai arī dažreiz bērnam konkrētajā brīdī negribas tikt apskautam vai kutināšanas ir par daudz. Bērnam ir jāzina, ka arī šādās situācijās viņš var teikt “nē”, un mēs par to neatņemsim bērnam savu uzmanību, nedusmosimies, nekaunināsim viņu. Jo konsekventāk demonstrēsim cieņu pret bērna izjūtām un ķermeni,  jo labāk bērns iemācīsies ar pašcieņu veidot attiecības ar vienaudžiem un citiem pieaugušajiem.

Nenoliedzami, ir situācijas, kad bērna “nē” nevarēsim ņemt vērā – piemēram, mirklī, kad ātri jāreaģē, lai bērnu pasargātu no apdraudējuma uz ielas, vai situācijā, kad jāveic kādas neizbēgamas medicīniskas procedūras. Tomēr arī šajās situācijas mēs varam rīkoties ar cieņu – ja esam bērnu sagrābuši, lai pasargātu, varam pēc tam par to izrunāties: kas notika un kāpēc tā rīkojāmies. Tāpat arī pie ārsta – mēs varam jau iepriekš pastāstīt bērnam, kas un kāpēc notiks, kā arī atzīt un paskaidrot bērna emocijas. Mēs nevaram vienmēr izpildīt bērna vēlmes, bet mēs varam pamanīt un pārrunāt to, kā viņš par to jūtas, jo tādējādi bērns iegūs pieredzi, ka viņa izjūtas ir nozīmīgas.

Svarīgi ir mācīt bērnam par viņa ķermeņa robežām, bet tikpat svarīgi ir mācīt arī to, ka bērnam ir jāievēro arī citu ķermeņa robežas - ja kāds viņam saka, ka jāpārtrauc kaut ko darīt, ir nekavējoties tas jāpārtrauc. Mazāki bērni bieži viens otru samīļo, vārtās, cīnās, bučo, bet jāpatur prātā, ka var būt arī situācijas, kad draugi to nevēlas. Ir svarīgi, lai bērni saprastu, ka ne visas darbības, kā izrādām savu pieķeršanos ar vislabākajiem nodomiem, vienmēr otram ir patīkamas un vēlamas. Turklāt vēlāk šis būs labs pamats sarunām ar savu pusaudzi, kurš sācis iet uz randiņiem.

Uzdevumi ģimenei, ko izmēģināt jau šodien

Jautājiet bērna domas. Ir veselīgi painteresēties par bērna viedokli jau no mazotnes – tas ceļ viņa pašapziņu, apliecina mūsu cieņu pret viņu un pamazām veido bērnā prasmi formulēt un aizstāvēt savas domas. Tas ļoti noderēs viņam turpmākajā dzīvē.

Trenējieties pateikt “Stop”. Pārrunājiet, kādi pieskārieni katram ģimenē patīk un kādi nepatīk. Izmēģiniet, skatoties otram acīs, drošā balsī izteikt vārdus “Nē”, “Stop”, “Nedari man tā, man tas nepatīk!”. Varat izmēģināt arī kutināšanas spēli: kutināšana jāpārtrauc, tiklīdz kāds saka “Stop”, un to drīkst atsākt tikai tad, ja saņem atļauju. Tādējādi jūs stiprināsiet bērna spēju būt noteicējam par to, ko citi dara ar viņa ķermeni.

Atpazīstiet ķermeņa signālus. Pārrunājiet, kā katram no jums ķermenis signalizē par nedošu situāciju (piemēram, ātri sitas sirds, svīst rokas un piere, sagriežas vēders, uzmetas zosāda utt.). Tā bērns labāk atpazīs situāciju, kad jūtas slikti vai neērti un situācija jāpārtrauc vai jāvēršas pēc palīdzības.

Pamaniet un nosauciet emocijas. Skatoties filmas vai lasot grāmatas, pārrunājiet, kā otrs varētu justies, vai paspēlējiet emociju mēmo šovu: viens rāda emociju, otrs min, kā viņš šobrīd jūtas. Arī emociju atpazīšana ir būtisks faktors, lai bērns mācītos pasargāt sevi un arī nedarīt pāri citiem. Tāpat ļoti vērtīgi, ja arī pieaugušais ikdienā pamana un nosauc savas emocijas vārdos.

Pārrunājiet vēršanos pēc palīdzības. Pārdomājiet un nosauciet katrs savus drošos cilvēkus, pie kā var vērsties un izstāstīt, kā jūtamies – gan labos, gan nepatīkamos brīžos. Spēlējiet spēli “Ko tu darītu, ja...” un starp vienkāršiem, smieklīgiem jautājumiem ietveriet arī nozīmīgos jautājumus (Ko tu darītu, ja ieraudzītu pa ceļu pretī nākam ziloni? Ko tu darītu, ja dārzā izraktu naudas lādi? Ko tu darītu, ja kāds tev ko atņem un aizliedz to citiem stāstīt? Ko tu darītu, ja kāds tev pieskaras ķermeņa intīmajām vietiņām? Ko tu darītu, ja kās tev datorā parāda kaut ko ļoti bailīgu? Utt.)

Svarīgi bērnu jau kopš mazotnes iedrošināt - ja viņam ir kādas bažas, aizdomas vai satraukums, noteikti jāizstāsta par tām vecākiem. Ļoti svarīgi ikdienā veltīt bērnam pietiekamu uzmanību un veidot ar bērnu atklātas, uzticēšanās pilnas attiecības, lai viņš zinātu, ka var vērsties pie vecākiem ar jebkuru jautājumu. Turpretī, ja bērns ikdienā netiek uzklausīts, bieži tiek atraidīts, apklusināts vai vecāki viņam netic, ir liela varbūtība, ka arī bīstamā situācijā viņš pie vecākiem vairs nevērsīsies. Ja bērns atklāj pāridarījumu, svarīgi ir ticēt un apliecināt bērnam, ka viņš izstāstot ir rīkojies pareizi. Centieties saglabāt mieru, nomieriniet bērnu un pārrunājiet ar bērnu, kā jūs rīkosieties tālāk, lai palīdzētu.

Par kampaņu

Kampaņas “Iedomājies sevi bērna vietā” galvenā mērķauditorija ir 5 līdz 10 gadus vecu bērnu vecāki, kā arī jebkurš cits pieaugušais, kas piedalās bērnu dzīvē. Kampaņas laikā vecāki tiek aicināti “Centrs Dardedze” mājaslapā (centrsdardedze.lv/lv/kampana) aizpildīt testu, lai izvērtētu savas attiecības ar bērnu, un noskatīties praktisku vebināru par drošām attiecībām ģimenes ikdienā.

Kampaņas informatīvie materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, un par to saturu atbild “Centrs Dardedze”. Kampaņu informatīvi atbalsta Apollo, LSM.lv, Radio SWH, Latvijas Radio, Māmiņuklubs.lv, JCDecaux un Clear Channel.

Raksts sagatavots portālam Apollo.lv.

Atpakaļ
       Ziedot Vebināru ieraksti Dāvanu karte Bērnībai bez vardarbības

Piesakies ziņām epastā

Vecākiem
Speciālistiem
Piekrītu Dardedzes privātuma politikai un vēlos saņemt e-pastus ar piedāvājumiem un jaunumiem no Dardedzes