Aptauja: 90% vecāku joprojām “biedē” bērnus ar svešiniekiem

Regulāras vecāku sarunas ar bērniem par drošību attiecībās ar citiem cilvēkiem ir būtisks solis, lai bērnus pasargātu no seksuālas izmantošanas, tomēr liela daļa vecāku izvairās runāt par “neērtām” tēmām un reālajiem riskiem bērnu ikdienā, secināts organizācijas “Centrs Dardedze” un pētījumu centra SKDS veidotajā aptaujā  par bērnu izglītošanu saistībā ar izvairīšanos no seksuāliem pāridarījumiem.

Lai arī gandrīz puse no aptaujātajiem vecākiem (48%), kuru bērnam ir 5 gadi un vairāk, ir runājuši ar savu atvasi par to, kā izvairīties no seksuāla pāridarījuma, visbiežāk pārrunātais temats ir uzmanīšanās no svešiniekiem (90%) un kā un kur griezties pēc palīdzības (59%). Biežāk ar bērniem par šīm tēmām runā respondenti no Rīgas, sievietes un gados vecāko bērnu vecāki.

Vienlaikus, salīdzinot ar 2017. gada datiem, ir būtiski samazinājies to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka dzimumnoziegumus pret bērniem biežāk veic svešinieki. Šobrīd vairāk kā puse no visiem aptaujātajiem vecākiem (55%) apzinās, ka biežāk dzimumnoziegumus pret bērniem veic bērnam pazīstami cilvēki, un tikai piektā daļa respondentu (22%) uzskata, ka šādus noziegumus biežāk veic svešinieki. Agrākajā aptaujā svešiniekus par lielāko draudu uzskatīja 44% respondentu. Sievietes, gados jaunāki, ģimenē latviski runājošie, kā arī gados jaunāku bērnu vecāki labāk zina, ka dzimumnoziegumus pret bērniem biežāk veic bērnam pazīstami cilvēki.

“Apsveicami, ka katrs otrais vecāks apzinās: sarunas ir viens no veidiem, kā savus bērnus pasargāt. Tajā pašā laikā ir svarīgi arī tas, par kādiem riskiem mēs bērnu brīdinām. Statistika rāda, ka teju 90% no bērnu seksuālas izmantošanas gadījumiem pāridarītājs ir bērnam pazīstams, tāpēc būtu nepareizi un pat bīstami turpināt uzturēt bērnos mītu par svešinieku kā galveno draudu. Daudz biežāk seksuāla izmantošana notiek, veidojot ciešas attiecības vai manipulējot ar bērnu, tāpēc ir būtiski jau no mazotnes bērniem skaidrot, kādi pieskārieni un rīcības no citiem cilvēkiem ir pieļaujami un kādi – ne, uzsverot, ka bērns drīkst teikt “nē” un pastāstīt citiem arī par tuvu cilvēku pāridarījumiem,” uzsver “Centrs Dardedze” prevencijas daļas vadītāja Agnese Sladzevska.

Aptaujas rezultātos iezīmējās arī cita “neērta” tēma: uz jautājumu par to, kā ģimenē sarunās ar bērniem tiek saukti sieviešu dzimumorgāni, 44% vecāku norādīja, ka par to nerunā. No tiem, kuri norādīja ģimenē izmantotos apzīmējumus, visbiežāk lietots vārds čura, čuriņa vai tamlīdzīgi (14%), taču atbilžu variantos ir arī tādi vārdi kā pupiņa, draudzene, puķīte, persiks, svētumiņš un citi varianti. Savukārt, jautāti par vīriešu dzimumorgānu nosaukumiem, nedaudz mazāka daļa – 38% vecāku norādīja, ka par to nerunā. 28% no respondentiem lieto apzīmējumu krāniņš, bet pieminēti arī tādi apzīmējumi kā burkāns, draugs, manta, ļipa, zilonītis un daudzi citi.

“Aptauja rāda, ka lielu daļu vecāku šis jautājums mulsina – kāpēc man runāt ar bērnu par dzimumorgāniem, ja tie viņam vēl nav “aktuāli”. Tajā pašā laikā ir ļoti svarīgi, lai bērns jau no mazotnes apzinās un prot saprotami nosaukt visas savas ķermeņa daļas. Ikdienā runājot par tām, mēs radām atklātības gaisotni, lai bērns justos droši mums izstāstīt par jebkādu jautājumu vai pāridarījumu, kā arī iedodam bērnam vārdus, kā par to runāt. Lai arī dažkārt vieglāk šķiet dzimumorgānus apzīmēt ar uzjautrinošiem nosaukumiem, tādējādi mazinot savu spriedzi, šādi mēs radām risku, ka, piemēram, ārsts vai pedagogs nesapratīs, par ko bērns viņiem cenšas izstāstīt. Aicinām lietot tādus vārdus, kuru nozīmi varētu saprast jebkurš,” uzsver A.Sladzevska.

Respondentu atbildes parādīja arī to, ka vecākiem negribas pieļaut domu par savu bērnu apdraudējumu: 45% respondentu uzskata, ka viņu bērns nevar kļūt par seksuālas izmantošanas upuri (drīzāk nevar — 36%, noteikti nevar — 9%). Aptuveni piektā daļa respondentu (22%) uzskata, ka viņu bērns var kļūt par seksuālas izmantošanas upuri (drīzāk var — 17%, noteikti var — 5%). Vardarbības pieredzes pētījumi turpretī rāda, ka kādai no seksuālas izmantošanas formām Latvijā pakļauts katrs desmitais bērns.

Aptaujas rezultāti publiskoti organizācijas “Centrs Dardedze” kampaņas “Iedomājies sevi bērna vietā!” ietvaros, kuras laikā ikviens vecāks tiek aicināts pilnveidot prasmes cieņpilnu un drošu attiecību veidošanā ar saviem bērniem. Kampaņas galvenā mērķauditorija ir 5 līdz 10 gadus vecu bērnu vecāki, kuri tiek aicināti organizācijas mājaslapā (centrsdardedze.lv/lv/kampana) aizpildīt testu un noskatīties bezmaksas vebināru par drošām attiecībām ģimenes ikdienā.

Aptauju par bērnu izglītošanu saistībā ar izvairīšanos no seksuāliem pāridarījumiem veica pētījumu centrs SKDS 2021.gada sākumā. Aptaujā piedalījās 1034 vecāki, kuriem ir bērni vecumā līdz 17 gadiem.

Pētījums, kā arī kampaņas “Iedomājies sevi bērna vietā!” materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, un par to saturu atbild “Centrs Dardedze”. Kampaņu informatīvi atbalsta Apollo, LSM.lv, Radio SWH, Latvijas Radio, Māmiņuklubs.lv, JCDecaux un Clear Channel.