Bērna seksualitāte

Bērnu un pusaudžu seksuālās uzvedības novērtēšana

Bērnu uzvedība bieži vien runā skaļāk par vārdiem, tāpēc, ja esam vērīgi, varam uzzināt nozīmīgu informāciju par bērna izjūtām un pieredzēto. Bērnu un jauniešu seksuālo uzvedību var iedalīt šādas grupās:

  • Normāla – uzvedība, kas ir vecumam atbilstoša, spontāna, izriet no bērna dabiskās ziņkārības un var kalpot kā labs iemesls sarunām ar bērnu par viņa ķermeņa attīstību.

  • Satraucoša – uzvedība balansē uz robežas un var pārsniegt attīstības normu (biežums, ilgums), tāpēc nepieciešams uzmanīgi sekot līdzi situācijai un novērst vecumposmam neatbilstošās uzvedības pastiprināšanos.

  • Nepieciešama iejaukšanās – uzvedība, kas ir ārpus vecumam atbilstošas attīstības robežām, ir riskanta vai kaitējoša (tai skaitā ja no konkrētas uzvedības ir radusies atkarība vai tā ir veikta piespiedu kārtā).

Bērnu seksuālo uzvedību varam vērtēt atbilstoši bērna vecumposmam un briedumam, taču robežas, protams, ir aptuvenas.

Noklikšķiniet uz foto, lai uzzinātu, kāda ir dažādām vecuma grupām raksturīga seksuālā attīstība:

Ko darīt tālāk?
  • Redzot zaļo uzvedību, varam pieņemt zināšanai, ka viss ir kārtībā un izmantot šīs situācijas sarunām par “biksīšu likumu” un ķermeņa robežām, kuras jāsargā.

  • Dzeltenā uzvedība nozīmē, ka mums pastiprināti jāpievērš uzmanība tam, vai tā nepastiprinās, un iejūtīgi jāpārrunā vecumam atbilstoši drošības noteikumi, lai novērstu nonākšanu “sarkanajā zonā”.

  • Savukārt, ar sarkano pogu apzīmētās seksuālās uzvedības gadījumā vecākiem, aizbildņiem vai profesionāļiem, kuri strādā ar bērnu, nekavējoties jāiejaucas:

  • Jāaptur nevēlamā uzvedība, lai novērstu kaitējumu bērnam (un citiem bērniem, ko viņš var apdraudēt).

  • Bērnam var būt nepieciešams medicīnisks un psiholoģisks atbalsts, tāpat psiholoģiska palīdzība var būt nepieciešama bērna vecākiem.

  • Vecākiem vai psihologam jāpārrunā ar bērnu tēma par drošu un cieņpilnu attiecību principiem, ķermeņa robežām un privātumu.

  • Jāpapēta bērna uzvedības iemesli: tās var būt seksuālas izmantošanas, cita veida vardarbības vai citu bērna un ģimenes problēmu sekas, kurām nevēlamā uzvedība ir kā simptoms, tāpēc jāstrādā ar cēloni.

  • Nopietnu problēmu gadījumā var būt nepieciešams kopā ar psihologu veidot drošības plānu un pastiprināt bērna uzraudzību visās vidēs, kur bērns atrodas.

Zināšanas par bērnu seksuālo attīstību un to, kāda bērnu seksuālā uzvedība atbilst un kāda neatbilst normām, palīdz identificēt bērnus, kuri ir cietuši no seksuālas izmantošanas, kā arī novērst to, ka citi bērni varētu ciest no seksuālas izmantošanas nepilngadīgas personas darbību dēļ.

Ja jums ir bažas par sava vai kāda jums zināma bērna seksuālo uzvedību un nepieciešams atbalsts, zvaniet uz Uzticības tālruni 116111 (jebkurā diennakts laikā) vai vērsieties pēc padoma Centrā Dardedze, zvanot pa tālruni 67600685 (darba laikā). Ja rodas aizdomas par to, ka bērns ir cietis no seksuālas izmantošanas, jāziņo policijai – 110.