Par pirmo reakciju
Atklājot, ka ir cietuši no seksuālas izmantošanas, bērni meklē atbalstu. Ir svarīgi saprast, ko bērni sagaida, lai uzklausītāji spētu pasargāt bērnus, vienlaikus arī respektējot viņu vēlmes un nepadarot situāciju vēl ļaunāku.
Saglabājiet mieru
Ja bērns jums atklāj, ka ir cietis no seksuālas izmantošanas, nezaudējiet savaldīšanos. Nekrītiet panikā un neizrādiet, ka notikušais jūs šokējis. Savaldoties jūs palīdzat savam bērnam nenobīties un novērst kaunu un neērtības sajūtu.
Esiet objektīvs
Esiet neitrāls un mēģiniet būt objektīvs. Iedrošiniet bērnu pastāstīt vairāk, atkārtojot bērna sacīto un piebilstot “pastāsti vairāk” un “kas notika pēc tam?”. Izvairieties no pārāk uzvedinošiem jautājumiem, piemēram “vai vectētiņš aiztika tavas intīmās ķermeņa daļas?”. Tāpat arī ir svarīgi nespiest bērnu runāt – tas bērnu var novest līdz nerunāšanai pārāk liela satraukuma dēļ vai arī noliegumam.
Esiet iejūtīgs
Mēģiniet būt pēc iespējas laipnāks un iejūtīgāks; neizrādiet dusmas un nevainojiet bērnu. Piemēram, tādi jautājumi kā “kāpēc tu man neko neteici?” šādās situācijās par labu nenāk. Labāk sakiet: “Man ļoti žēl, ka tev tik ilgi ar šo problēmu bija jācīnās vienam pašam.”
Uzticieties
Nomieriniet savu bērnu un lieciet skaidri noprast, ka jūs viņam ticat. Bērni par seksuālu izmantošanu melo reti.
Ņemiet vērā, ka mazi bērni bieži vien nonāk pretrunās, runājot par precīzām lietām, piemēram, skaitļiem, dienām reizēm u. tml. Tas nenozīmē, ka viņi par notikušo melo. Ja turpināsiet bērnu izprašņāt par konkrētām lietām, viņš, iespējams, izmantošanu noliegs. Tāpēc tad, kad bērns jums stāsta par izmantošanu, uzklausiet viņu, bet nemēģiniet bērnu piespiest sniegt sīkas un precīzas atbildes. Vislabāk ir ļaut ar bērnu runāt apmācītam speciālistam, piemēram, bērnu psihologam vai psihoterapeitam.
Pastāstiet bērnam, kā jūs rīkosieties tālāk. Paskaidrojiet savam bērnam, ka jūs darīsiet visu, lai viņu pasargātu un atbalstītu. Pasakiet bērnam, ka jūs nekad vairs neatstāsiet viņu vienu pašu kopā ar varmāku. Paskaidrojiet bērnam, ka jūs runāsiet ar cilvēkiem, kuri palīdzēs. Sarunā ar vecāku bērnu jūs varat pieminēt, ka sazināsieties ar policiju un ka bērnam ar nopratinātāju būs jārunā tikai bērnam piemērotā nopratināšanas vietā.
Kā runāt ar bērnu, kurš atklāj, ka ir cietis no seksuālās izmantošanas?
Dažreiz pieaugušie nav pārliecināti, vai bērns tiešām ir piedzīvojis seksuālu izmantošanu. Jums var būt bail no iespējamā pāridarītāja reakcijas, un jūs nevēlaties nevienu nepamatoti apsūdzēt. Tomēr aizdomu gadījumā ir ļoti svarīgi reaģēt un ziņot policijai – jūs varat būt vienīgā persona, kas ir uzzinājusi, ka bērnam nepieciešama palīdzība! Neziņojot pāridarītājs var turpināt savas darbības, kaitējot gan jūsu, gan citiem bērniem, savukārt bērni nesaņem nepieciešamo atbalstu un rehabilitāciju.
Latvijas likumi attiecībā uz ziņošanu par izmantošanu pret bērnu nenodala profesionāļus no pārējās sabiedrības – Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73. pants nosaka, ka visiem cilvēkiem ir pienākums informēt policiju, sociālo dienestu, bāriņtiesu vai Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju par jebkura veida likumpārkāpumu pret bērnu. Īpaši atrunāta mediķu, pedagogu, sociālo darbinieku, policijas darbinieku, psihologu un citu amatpersonu atbildība par neziņošanu, ja saņemta informācija par bērnu tiesību pārkāpumiem.
Latvijā par seksuālu izmantošanu var ziņot:
- Policijai – pa tālruni (110 un 112), vēstules formā (pa pastu, e-pastu), aizejot uz tuvāko policijas iecirkni vai izmantojot e-pakalpojumu lapā www.latvija.lv.
- Par bērna seksuālu izmantošanu tiešsaistē aicinām ziņot arī www.drossinternets.lv.
- Līdzās vispārējiem glābšanas dienestiem bērni un vecāki var zvanīt arī pa bezmaksas bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111, kas sniedz psiholoģiskas konsultācijas.
Uzticības tālruni nodrošina Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (www.bti.gov.lv). Ja bērns telefona sarunā sniedz informāciju par iespējamu izmantošanu vai citām pretlikumīgām darbībām, kas vērstas pret bērnu, informācija tiek nodota tālāk inspekcijas darbiniekiem, kuri nepieciešamības gadījumā piesaista policiju, bāriņtiesu un citas iestādes.
Ja cilvēks ziņo policijai par noziegumu, tā nekavējoties pārbauda informāciju, lai izlemtu, vai ir pamats uzsākt krimināllietu. Seksuālas izmantošanas lietās – arī tad, ja pastāv tikai aizdomas – policijai ir pienākums uzsākt krimināllietu. Ja bērns pats personīgi ir ziņojis par noziegumu, policijai 3 stundu laikā ir jāsazinās ar bērna vecākiem, aizbildņiem, nevalstiskām organizācijām vai bērnu tiesību aizsardzības iestādēm, kas tālāk rīkojas bērna vārdā.
Ir īpaši noteikumi, kas aizsargā cietušos bērnus nopratināšanas procesā. Seksuālas izmantošanas gadījumos bērna nopratināšana notiek ar psihologa starpniecību, izmantojot tehnoloģiskos palīglīdzekļus (audio un video ierakstu).
Bērns kontaktējas tikai ar psihologu, kuram izmeklētājs ir nodevis nepieciešamos jautājumus. Procedūra tiek skaidrota un jautājumi uzdoti atbilstoši konkrētā bērna vecumam un situācijai.
Izmeklētājs, bērna advokāts, vecāks vai pārstāvis nopratināšanu vēro citā telpā ar tehnisko līdzekļu palīdzību. Nopratināšanas gaita tiek ierakstīta video un pēc tam kā pierādījums tiek izmantota tiesā.
Likums paredz, ka nopratināšanai jānotiek pēc iespējas drīzāk un, ieteicams, ne vairāk kā vienu reizi. Psihologs var ieteikt neveikt atkārtotu bērna nopratināšanu un šajā gadījumā atkārtotai nopratināšanai nepieciešama tiesneša atļauja.
Lai aizsargātu bērnu no psiholoģiskas traumas, liecinot tiesā, tiesa var nolemt noturēt sēdes bez bērna klātbūtnes – bērna liecība tādā gadījumā tiek nolasīta vai atskaņota tiesas zālē.
Likums nosaka, ka visiem faktiem, kas ievākti izmeklēšanas laikā, jābūt protokolētiem. Bērniem, kas jaunāki par 14 gadiem protokols nav jāparaksta, bet vecākiem bērniem tas jāizlasa un jāparaksta katra lapa. Protokolu paraksta arī izmeklēšanas vadītājs un bērna advokāts un likumīgais pārstāvis, ja tāds ir klāt. Ja nopratināšana notikusi, izmantojot tehniskos palīglīdzekļus, ierakstīta video formātā, un sarunu veicis psihologs, uzdodot izmeklētāja sagatavotos jautājumus, šī saruna krimināllietā ir izmantojama kā pierādījums.
Bērna liecība seksuālas izmantošanas lietās visbiežāk nav pietiekams pierādījums, tāpēc, ja nav medicīnisku pierādījumu, parasti tiek veikta arī tiesu psiholoģiskā ekspertīze. Ekspertīzes mērķis ir noskaidrot bērna spēju izprast situāciju un adekvāti liecināt. Reizēm eksperta uzdevums ir noskaidrot, vai nodarījums atstājis bērna psihē sekas.
Šobrīd Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas paspārnē atvērta arī “Bērna māja” – starptautiski atzīts speciālistu sadarbības modelis, lai nodrošinātu vislabāko atbalstu bērniem, kas cietuši no seksuālas izmantošanas. Tajā vienkopus sanāk kopā dažādi speciālisti (izmeklētājs, mediķis, tiesu eksperts, psihologs, prokurors u.c.), lai vienlaikus uzklausītu bērna stāstu gan izmeklēšanas vajadzībām, gan veiktu tiesu medicīnisko ekspertīzi un pediatra apskati, gan sniegtu atbalstu cietušajam bērnam un nevardarbīgajam tuviniekam. Bērna iztaujāšanu veic īpaši apmācīts psihologs vai izmeklētājs.
Kādos gadījumos bērns nonāk Bērna mājā:
-
ja sociālā dienesta, bāriņtiesas vai bērnu slimnīcas rīcībā nonāk informācija/ sākotnējās aizdomas, ka bērns varētu būtu cietis no seksuālas izmantošanas, kas izpaužas bērna reakcijās un uzvedībā, bet nav konkrētu faktu vai arī aizdomas radušās par situāciju, kurā iesaistīti divi bērni zem kriminālatbildības vecuma.
-
ja ir ierosināts kriminālprocess par vardarbību pret bērnu un ir nepieciešama bērna iztaujāšana/nopratināšana.
Bērna tiesības izmeklēšanas procesā un tiesvedībā īsteno viņu likumīgie pārstāvji. Cietušiem bērniem ir tiesības gan uz likumīgo pārstāvi, gan arī juridisko palīdzību. Bērnus var pārstāvēt kāds no vecākiem vai aizbildnis, vecvecāki, pilngadīgs brālis vai māsa, bērnu tiesību aizsardzības institūcijas vai nevalstiskas organizācijas pārstāvis.
Jebkura informācija par tiesvedību primāri tiek nodrošināta likumiskajiem pārstāvjiem, bet tiek informēti arī bērni. Pirms nopratināšanas bērns tiek informēts par savām tiesībām un pienākumiem. Bērni vecumā līdz 14 gadiem netiek brīdināti par kriminālatbildību par atteikšanos atbildēt uz jautājumiem un nepatiesas liecības sniegšanu. Bērni tiek informēti par tiesībām tikt atzītiem par cietušajiem, par nopratināšanas ierakstīšanu, tiesībām sniegt liecību valodā, ko cietušais saprot, tiesībām uz bezmaksas tulka palīdzību, par lēmumu izbeigt kriminālprocesu, par tiesas sēdes datumu un laiku, kā arī par tiesas lēmumu. Seksuālas izmantošanas upuriem un viņu pārstāvjiem krimināllietā tiek nodrošināta valsts apmaksāta juridiskā palīdzība.
Papildu informācija:
-
Seksuālas izmantošanas lietās upurim ir tiesības saņemt valsts kompensāciju, ko iespējams pieprasīt, uzrakstot iesniegumu Juridiskās palīdzības administrācijai (http://www.jpa.gov.lv).
-
Cietušiem bērniem tiek nodrošināta valsts apmaksāta rehabilitācija, ko organizē bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālais dienests. Rehabilitāciju ir iespējams veikt bērna dzīvesvietā atsevišķu konsultāciju veidā, vai akūtos gadījumos – bērns psiholoģisko palīdzību var saņemt dzīvojot uz vietas krīžu centrā.
-
Noziegumos cietušajiem ir izveidota arī īpaša mājaslapa www.cietusajiem.lv un palīdzības tālrunis 116006. Tas nodrošina pamatinformāciju gadījumos, kad cilvēks kļuvis par nozieguma upuri vai liecinieku.
Ja bērns sniedzis liecību pirmstiesas procesā un lietā ir psihologa vai tiesu psiholoģijas eksperta atzinums, ka dalība tiesas sēdē un saskare ar apsūdzēto ir bērnam nevēlama, cietušais bērns tiesas procesā visbiežāk netiek aicināts un nepiedalās. Šādos gadījumos bērna sniegtās liecības tiek nolasītas vai atskaņotas tiesas sēdē. Tomēr praksē var būt gadījumi, kad cietušais bērns tiek aicināts liecību sniegšanai arī tiesas sēdē, visbiežāk tajos gadījumos, ja to prasa aizstāvības advokāts un nepieciešams uzdot bērnam papildus jautājumus. Tiesnesis pieņem lēmumu vai bērna nopratināšana tiesas procesā ir iespējama. Arī tiesā ir iespēja veikt bērna nopratināšanu attālināti ar tehnisko līdzekļu palīdzību, lai izvairītos no cietušā bērna saskarsmes ar tiesvedības dalībniekiem, kas var būt bērnam traumējoši. Seksuālas izmantošanas gadījumā būtisks ir tieši bērna pirmais stāstījums, tādēļ liela nozīme ir pirmstiesas izmeklēšanas laikā veiktās nopratināšanas kvalitātei.
Psiholoģiskā rehabilitācija
Vēršoties pie pašvaldības sociālā dienesta, bērnam var tikt piešķirta psiholoģiskā palīdzība no vardarbības cietušiem bērniem. Šis atbalsts pieejams divos veidos:
- 20 psihologa konsultācijas (bērnam turpinot dzīvot savās mājās)
- vai arī izejot 30 vai 60 dienu rehabilitācijas kursu sociālās rehabilitācijas institūcijā.
Jurists
Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība pieejama, zvanot pa tālruni: 80001801. Juridiskās palīdzības administrācija nodrošina juridiskās konsultācijas; procesuālo dokumentu sastādīšanu; pārstāvību tiesā. Vairāk: https://jpa.gov.lv/