Tā ir bērna iesaistīšana jebkādās seksuālās darbībās no pieaugušo vai vecāku, nobriedušāku bērnu puses ar mērķi gūt seksuālu stimulāciju vai citādu labumu. Neatkarīgi no tā, vai bērns notiekošo saprot vai nē, pretojas vai nē.
- Tā var notikt ar fizisku kontaktu (aiztiekot bērna dzimumorgānus, pamudinot bērnu pieskarties pāridarītāja dzimumorgāniem, ievadot priekšmetus vai ķermeņa daļas bērna mutē, vagīnā vai anālajā atverē).
- Tā var notikt arī bez fiziska kontakta (pamudinot skatīties pornogrāfiskus materiālus, tīši demonstrējot savus dzimumorgānus, vērojot bērnu ģērbjoties vai mazgājoties, liekot vērot seksuālas darbības vai iesaistot pornogrāfiska materiāla veidošanā).
Latvijā dzimumbrieduma vecums ir 16 gadi, tāpēc arī šķietami labprātīgas seksuālas attiecības pieaugušajam ar 16 gadus nesasniegušu bērnu ir likumpārkāpums.
Bērna seksuāla izmantošana biežāk notiek nevis ar fiziska spēka pielietošanu, bet gan ar manipulēšanu:
- Iedraudzināšana. Daudziem pieaugušajiem labi izdodas sadraudzēties ar bērniem un viņu tuviniekiem. Daži sadraudzējas ar vecākiem, kuri nonākuši grūtībās. Citi parāda sevi kā uzticamus palīgus bērnu pieskatīšanā vai aprūpē. Vēl citi izvēlas darbu, kur var būt kontaktā ar bērniem.
- Noslēpumi. Cilvēki, kuri seksuāli izmanto bērnus, var manipulēt ar dāvanu vai draudu palīdzību. Viņi var arī draudēt, kas notiks, ja bērns teiks “nē” vai kādam pastāstīs. Lai paturētu notikušo noslēpumā, pāridarītājs izmantos bērna bailes, kaunu vai vainas apziņu. Tāpat bērns var tikt pārliecināts, ka viņam tāpat neviens neticēs.
- Pilnībā pasargāts no seksuālas izmantošanas nav neviens bērns. Ar kādu no seksuālas izmantošanas formām sastopas vidēji katrs 9. bērns1 (tātad vismaz divi bērni katrā dārziņa grupiņā vai klasē), taču daudzi par to nevienam nestāsta un vairums gadījumu nenonāk policijas, sociālā dienesta vai ārsta redzeslokā.
- Latvijā policijas redzeslokā gada laikā nonāk ap 300 bērnu seksuālas izmantošanas gadījumi, taču tā kā šis noziegumu veids ir visgrūtāk atklājams, tā ir tikai aisberga redzamā daļa.
1 https://www.unicef.org/media/89096/file/CSAE-Report-v2.pdf
- Iespēja, ka bērnu seksuāli izmantos pazīstams cilvēks (piemēram, radinieks, vienaudzis, ģimenes draugs vai uzticības persona), ir daudz lielāka nekā varbūtība, ka uzbruks svešinieks.
2022. gada Valsts policijas dati rāda, ka dzimumnoziegumos cietušās personas lielākoties ir pazinušas aizdomās turētās personas, pirms tika veikts noziedzīgs nodarījums (84% gadījumu).
- Cilvēki, kuri seksuāli izmanto bērnus, var nākt no jebkuras vides – vīrieši un sievietes, precēti un vieni, jaunieši, bērni, ģimenes locekļi, draugi vai profesionāļi. Ārēji pāridarītāji apkārtējiem cilvēkiem parasti šķiet pavisam parasti, tāpēc draugiem, radiniekiem un kolēģiem bieži vien ir grūti noticēt, ka viņiem pazīstamais cilvēks ir no darījis pāri bērnam.
- Lai gan biežāk seksuālu izmantošanu veic pieaugušie, aptuveni trešdaļā gadījumu to paveic cits nepilngadīgais, kurš sava vecuma vai attīstības dēļ atrodas atbildības, uzticības vai spēka pozīcijās attiecībā pret bērnu. Pirms pubertātes iestāšanās šādām darbībām vēl nav seksuāla rakstura – ja rotaļas aiziet par tālu, nereti bērni šādā veidā vienkārši eksperimentē vai izreaģē to, ko ir redzējuši vai piedzīvojuši.
Jāatceras, ka šeit nav viens “sliktais” bērns, jo būtībā abas puses ir upuri – psiholoģisks atbalsts un drošības plāns par robežu ievērošanu nepieciešama abiem.
Viņš izskatās tik normāli un lieliski saprotas ar bērniem. Nekad nebūtu domājusi, ka viņš varētu izmantot bērnus,” – tā māte 7 gadus vecam zēnam, kuru seksuāli izmantoja kaimiņš.
Seksuāli izmantots var tikt jebkurš bērns, taču ir faktori, kuri padara bērnus ievainojamākus:
- Bērni, kuriem nav tuvas un siltas attiecības ar vecākiem
- Izolēti, vientuļi bērni, kuru emocionālās vajadzības nav apmierinātas
- Bērni, kuri cieš arī no cita veida vardarbības
- Nepietiekami uzraudzīti bērni, kuru vecāki pārlieku paļaujas uz auklītēm un pieskatītājiem
- Bērniem netiek sniegtas pietiekamas zināšanas par savu ķermeni, drošām attiecībām un reproduktīvo veselību
- Bērniem trūkst informācijas par to, kādas ir pieņemamas attiecības starp pieaugušajiem un bērniem
- Bērni no ģimenēm, kurās tuviniekiem ir atkarības vai kurās trūkst stabilitātes (piemēram, vecākam mainīgi partneri)
Lielāks risks tikt pakļautiem seksuālai izmantošanai ir bērniem ar īpašām vajadzībām, ja:
- Bērnam ir maz draugu vai atbalstošu pieaugušo
- Nepieciešama palīdzība ikdienas darbību veikšanā
- Kustību traucējumi apgrūtina izvairīšanos no pāridarījuma
- Komunikācijas vai mācību grūtības traucē novērst pāridarījumu vai par to pastāstīt
- Aprūpētājiem ir grūti komunicēt ar bērnu
- Ja bērnam palīdz dažādi aprūpētāji, uzvedības izmaiņas var palikt nepamanītas
- Bērns vai aprūpētājs var bažīties, ka sūdzību dēļ var nākties zaudēt atbalsta pakalpojumus
- Pāridarītāji var izvēlēties par mērķi bērnu ar īpašām vajadzībām, uzskatot, ka mazinās viņu pieķeršanas risks